ReadabilityKas reāli notiek Latvijā?
Pārāk ilgi laikam jau klusējis esmu par politiskajām tēmām, par cik labāk man no malas paklausīties gudru vīru sarunās, kam lielāka teikšana vismaz tanī, vairāk patīkās. Bet nu labi, jāuzraksta kaut kas arī šajā lietas sakarā.
Dikti liela dusma jau ir par saeimā notiekošo lielo bērnudārzu. Pirmām kārtām, liels prieks par to, ka Godmanis beidzot spēra šo liktenīgo un drosmīgo soli, lai atkāptos no premjera amata, bet, kas reāli ar pārējo notiek? Godīgi? Absolūti nekas. Visa valdība kā stāvēja, tā stāv un turpina iesākto sviestu, tikai jau bez premjera priekšgalā un vēl vecajā sastāvā domā kā pie jauna premjera tikt. Tas gājiens bija domāts kā ātrāk no Godmaņa vienkārši atbrīvoties?
Kādā intervijā Nils Ušakovs piebilda, ka, ja atkāpjās premjers, tad visai viņa koalīcijai arī vajadzētu atkāpties. Pilnībā šiem vārdiem piekrītu, tad kādi vēl jautājumi šajā sakarā?
Varbūt jā — teikšu, ka manās acīs reizēm Godmanis ir vienkārši vecs āzis, kas neko nesaprot no tā visa, bet mani tiešām pārsteidza šis viņa drosmīgais solis ar atkāpšanos, kā rezultātā viņš arī atklāja kārtis tautai, kādi tad valstsvīri mums ir priekšgalā un izrādās, tad tur tiešām visi ir kā lieli bērnudārznieki, kas sēž sapulcēs, sūkā īkšķīšus, sapņo katrs savā virtuālajā realitātē un neko pat no reālā nesajēdz. Nolaidieties tak, dārgie ministriņi, beidzot uz zemes! Mēs joprojām dzīvojam Latvijā un zem jums ir vēl mirstīgie cilvēciņi arī!
Nav jau nekas pret Godmaņa kungu kā tādu, lai arī ievēl viņu pēc laika atkārtoti, bet tikai jaunas un tautas godīgas ievēlētas saeimas priekšā. Savādāk no šī visa lielā cirka jēgu neredzu. Smieklīgi jau paliek, lai arī raudāt par to visu gribās.
Un jā, lielākā mūsu valstsvīru kļūda — nemākam vēl joprojām tautas balsī ieklausīties… diemžēl.
Pārāk ilgi laikam jau klusējis esmu par politiskajām tēmām, par cik labāk man no malas paklausīties gudru vīru sarunās, kam lielāka teikšana vismaz tanī, vairāk patīkās. Bet nu labi, jāuzraksta kaut kas arī šajā lietas sakarā.
Dikti liela dusma jau ir par saeimā notiekošo lielo bērnudārzu. Pirmām kārtām, liels prieks par to, ka Godmanis beidzot spēra šo liktenīgo un drosmīgo soli, lai atkāptos no premjera amata, bet, kas reāli ar pārējo notiek? Godīgi? Absolūti nekas. Visa valdība kā stāvēja, tā stāv un turpina iesākto sviestu, tikai jau bez premjera priekšgalā un vēl vecajā sastāvā domā kā pie jauna premjera tikt. Tas gājiens bija domāts kā ātrāk no Godmaņa vienkārši atbrīvoties?
Kādā intervijā Nils Ušakovs piebilda, ka, ja atkāpjās premjers, tad visai viņa koalīcijai arī vajadzētu atkāpties. Pilnībā šiem vārdiem piekrītu, tad kādi vēl jautājumi šajā sakarā?
Varbūt jā – teikšu, ka manās acīs reizēm Godmanis ir vienkārši vecs āzis, kas neko nesaprot no tā visa, bet mani tiešām pārsteidza šis viņa drosmīgais solis ar atkāpšanos, kā rezultātā viņš arī atklāja kārtis tautai, kādi tad valstsvīri mums ir priekšgalā un izrādās, tad tur tiešām visi ir kā lieli bērnudārznieki, kas sēž sapulcēs, sūkā īkšķīšus, sapņo katrs savā virtuālajā realitātē un neko pat no reālā nesajēdz. Nolaidieties tak, dārgie ministriņi, beidzot uz zemes! Mēs joprojām dzīvojam Latvijā un zem jums ir vēl mirstīgie cilvēciņi arī!
Nav jau nekas pret Godmaņa kungu kā tādu, lai arī ievēl viņu pēc laika atkārtoti, bet tikai jaunas un tautas godīgas ievēlētas saeimas priekšā. Savādāk no šī visa lielā cirka jēgu neredzu. Smieklīgi jau paliek, lai arī raudāt par to visu gribās.
Un jā, lielākā mūsu valstsvīru kļūda – nemākam vēl joprojām tautas balsī ieklausīties… diemžēl.
Ar šīm birkām sasaistītie raksti: