Pirms aiznesu atpakaļ (paņemta tikai jau pasen, bibliotēkā), vakar tajā pašā grāmatā, par ko jau rakstīju, ieraudzīju vēl kādu interesantu rindkopu. Padalīšos ar jums…
Mīlestība nav paradums, saistības vai pienākums. Tā nav mīlestība, par ko dzied romantiskās dziesmās. Mīlestība vienkārši ir.
Nu, tā. Tagad var laimīgi šo grāmatu likt nost.
Lasu patlaban kādu labu grāmatu (nosaukums mazliet zemāk) un acīs “iekrita” šādi interesanti vārdi:
Sengrieķu valodā ir trīs vārdi, kas apzīmē mīlestību: eros, philos un agape.
Eros – normālas, veselīgas jūtas, kas valda starp diviem cilvēkiem un kalpo dzimtas turpināšanai.
Philos – mīlestība, ko izjūtam pret saviem draugiem. Tās ir jūtas, kas manī strāvo pret tevi un citiem cilvēkiem. Kad eros liesmas pierimst, pārus kopā satur philos.
Agape – visaptveroša mīlestība, kas pilnībā pārņem tos, kuri to spējīgi izjust. Kas to reiz piedzīvojis, zina, ka pasaulē nekam citam nav jēgas. Tā ir mīlestība, ko pret cilvēci izjuta Kristus. Viņa mīlestība bija tik varena, ka izmainīja cilvēces vēsturi un zvaigžņu gaitu debesīs.
No hronikām. Par trīs mīlestības veidiem: eros, philos, agape. (Paulu Koelju “Mīlestība. Atziņu izlase”)
Johnny English 2 – Johnny English Returns – Johnny Englisch Jetzt Erst Recht
Genre: comedy
Regie / directed by: Oliver Parker
Darsteller / cast: Rowan Atkinson , Rosamund Pike , Dominic West , Gillian Anderson , Pierce Brosnan ,Kinostart Deutschland: 6. Oktober 2011
Kinostart USA: 2011
offizielle Filmsite: http://www.johnnyenglishreborn.com/
Kāds kanādiešu fotogrāfs, saukts vārdā Tods Maklilans, savās fotogrāfijās iemūžinājis veco, labo (Padomju?) tehniku, tikai izjauktu pa daļām. Visnotaļ interesanti.
Zemāk fotogrāfijās, kas no tā visa ir sanācis… Turpināt lasīt
Domāju, ka katrs jau no mums būs saskāries ar tādu lietu kā birokrātija. Pārsvarā visas vajadzīgās valsts iestādes, kur kārtojamas darīšanas, būs vai nu izmētātas pa visu pilsētu, vai nu arī, ja viss notiks zem viena jumta, būs viens aktīvs kabinets un kaudze ar rindā stāvošajiem, kad pie dokumentu kārtošanas tiksi tikai apmēram pēc divām stundām. Tas labākajā gadījumā. Sajūta kā jau īstenā banānu republikā dzīvojot. Tas, līdz šim, bija manis pieredzētais no personīgās dzīves, līdz…
…pagājušo nedēļu, nu jau ar savu jauno sieviņu, aizdevos uz Rēzekni, jo viņai uzvārda dēļ bija pase jāmaina. Arī domāju no sākuma, ka būs apmēram tās divas stundas rindā jāsēž, kamēr tiksim pie dokumentu iesniegšanas, bet biju pārsteigts, kad ieraudzīju PMLP jaunās telpas Rēzeknē. Izrādās, ka tur tagad viss uz vietas – fotografēšanās, dokumentu iesniegšana un citas lietas. Kad ieradāmies, pirms mums bija apmēram 20 cilvēku gara rinda, kuru apkalpoja apmēram nepilnas pusstundas laikā un nekādu galvassāpju. Šajā ziņā rēzekniešu priekšā – cepuri nost, jo atcerējos, kā man, pirms, nu jau apmēram 5 gadiem, bija mainīt pasi, Gaujas ielā, Rīgā – rinda apmēram ar 50 cilvēkiem, pa visu ēku, ja labi, viens strādājošs kabinets, fotografēties arī jāskrien vēl sazin uz kurieni… nu, pilnīgs vāks. Nemaz par rindas izstāvēšanu nerunājot. Protams, uz pases izņemšanu rindas nekādas… cik tad tur – aizej paraksties, pārbaudi vēlreiz savu datu pareizību un visa lieta darīta.
Labi, tas jau no šodienas viedokļa skatoties, bija sen. Varbūt arī Rīgā ir kaut kas šajā ziņā mainījies?