Šonedēļ padzirdēju, ka pareizticīgie svin savas (vecās) Lieldienas. Tātad, sanāk, ka šodien ir vecā Zaļā Ceturtdiena, rīt- Lielā Piektdiena, parīt- Klusā Sestdiena un svētdien – Lieldienas.
Tad nu interesanti sanāk, ka pēc jaunā kalendāra rēķinot, mums ir brīvdienas, bet kādēļ pēc vecā nav? Pēc statistikas aptuvenajiem datiem sanāk, ka katoļi un luterāņi ir aptuveni puse uz pusi, te, Latvijā runājot. Tad jau vajadzētu, ne kā pēc jaunā kalendāra – Lielo Piektdienu un otrās Lieldienas brīvas, bet vismaz kaut veco Lielo piektdienu iedot, jo, cik darbos esmu grozījies, vienalga 80% no visa darbinieku sastāva ir krievvalodīgie un kā jau zināms, tad lielākā daļa viņu ir pareizticīgie.
Par brīvdienām vēl runājot, pēc vecā kalendāra vēl būtu labi, ja paceltu jautājumu arī ap vecajiem Ziemassvētkiem (7. janvārī) un Jaungadu (14. janvārī). Tad, kā jau apmēram pēc vēstures visiem zināms, šis jaunais kalendārs, pēc kura dzīvojam tagad un rēķinam visus svētkus, tomēr tika pārgrozīts sakarā ar visām lielajām Baznīcas reformām ar Mārtiņu Luteru priekšgalā.
Nobeigumam vēl pieminēšu, ka pirmā ticība tomēr bija pareizticīgie, no kuras arī atšķēlās tagad jau visiem labi zināmās- katoļi, luterāņi un tā tālāk. Tas iz vēstures faktiem. Sīki nezinu, bet vajadzēs palasīt rūpīgāk visas Baznīcas vēsturi.
Ir sācies Ziemassvētku laiks. Jau pirmā advente. Nez, pilnīgi liekas, ka sirdī arī iestājies tāds kā miers un klusums, kad gribas atcerēties visu to labo, kas noticis pa visu gadu un nolikt Dieva priekšā… gribas gaidīt to brīnumu, ko par Pestītāju sauc.