Nu tā. Atkal kārtējo reizi te ir klusums no manis. Liekas jau reizēm, ka pārāk liels klusums. Ik pa laikam, reizēm, vajag kādu atelpu no šī visa, taču lēnām, pavisam lēnām sāku atkopties.
Nu, ja tā īsi un konkrēti runājot, tad nekādus lielus un dižus plānus nelolojot, pēc aptuveni gadu ilgas mājās sēdēšanas esmu ticis pie darbiem. Protams, gari neizplūdīšu tekstos, ko patiesībā par to “bezdarbnieku” padarīšanu domāju, taču priecājos, ka esmu prom no šī visa. Labi, ir jau labi saņemt kaut kādas naudiņas no viņiem, taču viss pārējais ir vieni vienīgi tukši solījumi – būs, būs… gaidi… un tā apmēram gada garumā, līdz pats cēlos un sāku darīt, jo neviens tāpat manā vietā to nedarīs.
Vēl kas… erm… laikam vairāk nekas :) Pagaidām, pirmajam atskaites punktam, pēc ilga pārtraukuma, pietiks. Likšu punktu, nē, labāk daudzpunkti…
