ReadabilityVelo diena
Né jau veļas, bet velo diena. Nevajag tikai pārprast. Bet nu labi– par tēmu.
Kamēr, redz, visi šodien plosās pa Liepāju un Baltic Beach Party, es no rīta paņēmu savu divriteni un sanāca palielāks izbrauciens sākot no mana Purvciema, Rīgā, tad tālāk cauri centram, pāri Ķīpsalai, caur Zolitūdi, Imantu, Babīti līdz pat Piņķiem. Nobrauktais attālums turp un atpakaļ — apmēram 30km. Sāku domāt, ka vajadzēs pieregulēt pareizi to savu velo kompjūteru, jo, parēķinot no Google Maps rādītajiem attālumiem, iznāk, ka mani rādījumi nedaudz par pāris km pat atpaliek no patiesā.
Beidzot arī, šodien, uzzināju, kur tad īsti tas veloceļš “Rīga — Jūrmala” sākas, lai arī, cik gadus ar vilcienu braucot, biju to tikai no malas ievērojis. Tad nu šodien līdz Babītei sanāca to izbraukt. Kā izrādās, tad tas sākās pat no Botāniskā dārza, tad pāri dzelzceļam cauri nelielam rūpnīcu rajonam, tad taisni sākas pats veloceļš. Interesanti. Būtu tikai jauki, ja kāds padomātu vismaz reizi divos gados tur arī par asfalta nomaiņu, jo ar velo braucot, tomēr jūtama katra bedre un nelīdzenums.
Un vēl — kas notiek ar parkiem ārpus Rīgas centra? Piemēram, Uzvaras parks, Pārdaugavā. Visi celiņi, kādi likti jau tajos tālajos Padomju laikos, tā vēl tagad, pat vietām taciņas bez asfalta vai bruģējuma. Viss izdauzīts, lietum un laikapstākļiem izdeformējies. Nu, skumji. Jābrauc uz pašu minimālāko ātrumu. Diemžēl, jo savādāk nevar. Būs ar laiku jāpapēta arī citi Rīgas parki.
Kopumā diena labi pavadīta, lai gan jūtams nogurums né pašam, bet vairāk kājās, jo lieli attālumi tomēr aiz muguras. Beigās uz Līgatni ar vilcienu vēl atbraucu pēc ilgiem laikiem. Mammu apciemot un tā.
Ne jau veļas, bet velo diena. Nevajag tikai pārprast. Bet nu labi- par tēmu.
Kamēr, redz, visi šodien plosās pa Liepāju un Baltic Beach Party, es no rīta paņēmu savu divriteni un sanāca palielāks izbrauciens sākot no mana Purvciema, Rīgā, tad tālāk cauri centram, pāri Ķīpsalai, caur Zolitūdi, Imantu, Babīti līdz pat Piņķiem. Nobrauktais attālums turp un atpakaļ – apmēram 30km. Sāku domāt, ka vajadzēs pieregulēt pareizi to savu velo kompjūteru, jo, parēķinot no Google Maps rādītajiem attālumiem, iznāk, ka mani rādījumi nedaudz par pāris km pat atpaliek no patiesā.
Beidzot arī, šodien, uzzināju, kur tad īsti tas veloceļš “Rīga – Jūrmala” sākas, lai arī, cik gadus ar vilcienu braucot, biju to tikai no malas ievērojis. Tad nu šodien līdz Babītei sanāca to izbraukt. Kā izrādās, tad tas sākās pat no Botāniskā dārza, tad pāri dzelzceļam cauri nelielam rūpnīcu rajonam, tad taisni sākas pats veloceļš. Interesanti. Būtu tikai jauki, ja kāds padomātu vismaz reizi divos gados tur arī par asfalta nomaiņu, jo ar velo braucot, tomēr jūtama katra bedre un nelīdzenums.
Un vēl – kas notiek ar parkiem ārpus Rīgas centra? Piemēram, Uzvaras parks, Pārdaugavā. Visi celiņi, kādi likti jau tajos tālajos Padomju laikos, tā vēl tagad, pat vietām taciņas bez asfalta vai bruģējuma. Viss izdauzīts, lietum un laikapstākļiem izdeformējies. Nu, skumji. Jābrauc uz pašu minimālāko ātrumu. Diemžēl, jo savādāk nevar. Būs ar laiku jāpapēta arī citi Rīgas parki.
Kopumā diena labi pavadīta, lai gan jūtams nogurums ne pašam, bet vairāk kājās, jo lieli attālumi tomēr aiz muguras. Beigās uz Līgatni ar vilcienu vēl atbraucu pēc ilgiem laikiem. Mammu apciemot un tā.
Ar šīm birkām sasaistītie raksti:
