Kad aiz loga sāk palikt aizvien vēsāks un prasās jau pēc kādas vējjakas, tad tas jau laikam nozīmē vienu – vasara nu ir galā. Kaut kā nepierasti mazliet tomēr pēc tik liela šīs vasaras karstuma, kurš apciemoja mūs.

Kaut kā te sen neesmu rakstījis, jo, kā iemeslu minēšu, ka man ir jauna darba vieta. Nu, ne gluži, ka citā firmā strādāju, bet sanāca tā, ka noliktava, kurā jau labu laiku (būs jau ceturtais gads) strādāju, pārvācās prom uz Ķekavu. Kaut kā nepierasti (stunda jākratās darba busiņā tikai uz vienu pusi), bet … varbūt ir laiks pārdomāt dzīvi un pieņemt pārmaiņas?

Nu jā. Laikam jau jāapsveic daudzi ar pirmā septembra iestāšanos!

Ar šīm birkām sasaistītie raksti:

• Un atkal jaunas dzīves sākumos… (6)
• Par to, kā tas viss patiesībā sākās… (0)
• Kāpēc neblogot? (3)
• Īsi… un atkal pāris vārdos… (2)
• Dzīve kā vāverei ritenī (4)