Par Valentīndienu, ČBK un Andri Ērgli

Nu tad tā. Kārtējā jaukā nedēļas nogale aiz­vadīta, kā arī Valen­tīn­di­ena godam nosv­inēta. Par pašu šo visu mīlētāju dienu runājot — it kā jau no vienas puses nepatīk diži šie visi amerikāniskie svētki, tāda sajūta rodas, ka attiecības veido tikai dēļ tā, lai savu mīļoto cil­vēku apsveiktu tikai reizi gadā — 14. februārī. Nu nē — domāju, ka, ja tik reti viss notik­tos, tad jau diez­vai tik daudz pārīšu ielās staigātu. Tas nu tā. Var taču tāpat mīļi un jauki pārsteigt otru kaut vai ikdienā.

Bet nu, neska­toties uz to, ka cenšos dzīvot ārpus šiem sabiedrības rāmjiem, vakar uzdāv­ināju savai draudzenei Andra Ērgļa kon­certu, kas notika Čet­ros Bal­tos Krek­los, Rīgā. Iekš ČBK bijām tā, ap 21 vakarā, kad vēl pub­likas bija tā pamaz, paņēmu sev vienu alus kausu, draudzenei — sidriņu. Atradām vienu (stāv)galdiņu, neska­toties, ka tur jau pirms visa pasākuma gan­drīz viss bija norez­ervēts. Tā nu runā­damies, pēc apmēram kādas stun­das (vai nedaudz vairāk) sāka pieplūst cil­vēku masas. Beigās jau uz pašu kon­certu cil­vēku bija tur, ka biezs. Apgriezties gan­drīz nevarēja.

Par pašu kon­certu runājot, atzīšos uzreiz, ka uz iepriekšējo A. Ērgļa lielkon­certu, kas notika Ķīp­salas hallē pats nebiju, bet nu lasīju atsauksmes, ka diez­gan augstā līmenī viss tur tor­eiz izde­vies bija. Arī pub­lika zolīda. Tāpat jau arī šor­eiz, iekš ČBK — kon­certs godam! Reper­tuārā izskanēja pārsvarā dzies­mas no viņa jau visiem labi zināmā albūma “Sird­spuk­sti”, bet, tā kā šis kon­certs bija visu mīl­nieku svētkos, tad Andris nov­el­tīja visu reper­tuāru daiļā dzi­muma pārstāvēm un atskaņoja kaut ko no ārzemju, kā arī né savām, bet latviešu daiļrades dzies­mām. Bet visumā — pro­fe­sionāls sniegums. Viens no pēdējiem gabaliem, kas tika atskaņots, bija viņa paša pop­ulārais “Ripoja akmens”, kuras laikā Andris atk­lāja, ka viņa gru­pas pianistam Jānim Straz­dam un šīs dzies­mas autoram tieši vakar bija dzimšanas diena. Jauks pārsteigums visiem, né?

Bet tā kop­umā ņemot — pa abām dienām (vakar­di­enu un šodi­enu) labi esmu atpūties. Rīt atkal darba diena, bet kaut kā labāk par to nedomāšu, lai nebo­jātu sev vēl garastā­vokli. Lai viss izdo­das un jopro­jām prieks, ka lasi manu blogu! :)