ReadabilityPa šo laiku… īsumā #2
Nu, lūk. Jau vasara cauri, sākas aukstie un tumšie vakari, kad tā vien gribas ierauties savā azotē un nelīst laukā, bet nu, neskatoties uz to visu un rūpēs par savu lasītāju, tomēr jāuzraksta pāris rindiņas arī šiten. Tad nu, lūk.
Kas ta noticies pa šo visu laiku, kamēr netiku bildis par sevi né vārda? Gandrīz jau varētu teikt, ka īpaši nekas jau mainījies manā dzīvē nav — strādāju turpatās vēl, dzīvojos arī… ā, tikai varbūt tāda lieta, ka pārgāju uz nedaudz labākiem dzelžiem. Ja esi sekojis līdzi maniem ierakstiem te, tad zini, ka es diezgan ilgu laiku (gandrīz turpat divi gadi) nosēdēju uz Celeron procesora, tad nu tagad jau kādu laiku (būs kādas divas vai trīs nedēļas) sēžu uz Athlon procesora. Tā teikt, no sava viena un laba drauga par tikpat kā baltu velti savācu.
Kas tad manam dzelzs lācītm tagad vēderā un kas palicis no vecajiem laikiem?
Mātesplate: ja kāds kaut ko saprot no šiem visiem dzelžiem, tad tā tagad saucās Epox 9NPA+SLI.
Procesors: AMD Athlon 64 3500+
Atmiņa: divi Kingston 512MB 400MHZ DDR2 moduļi, kopā veidojot 1GB RAM.
Video karte: GeForce 7300
Par pārējām komponentēm — disku lasītājs, cietie diski — tie vēl tie paši saglabājušies. Arī atpakaļ WinXP un Ubuntu esmu uzlicis (laikam pieradums?). Pats interesantākais, ka to visu saliku jaunā keisā korpusā, kurš jau nāca aprīkojumā ar 450W jaudīgu barošanas bloku, bez kura vēl tanī atrodas divi ventilatori (priekšā un aizmugurē, lai gan barošanas bloka ventilators arī vēl piedevām atrodas pašā korpusā). Gala rezultātā man korpusā vidēji temperatūra ir 30 grādi pēc Celsija, cik nu man priekšējā paneļa displejs (arī tas ir iemontēts korpusā) uzrāda, jo iekšā griežās… tāks, paskaitīšu — viens, divi, trīs, vēl lielais procesora ventilators un aizmugurē vēl viens mazs ventilatorītis, speciāli mātesplatei, tā, ka galarezultātā sanāk pieci ventilatori un gaiss tiek dzenāts né pa jokam, kas labi noder jaudīgas programmas un spēles darbinot.
Labi, laikam te daudz aizrunājos, bildes varētu samest varbūt vēlāk, jo tās man ir gan telefonā, gan fotoaparātā. Tā teikt, jāsakopo beidzot vienuviet.
Hm, vēl par lietām apkārt runājot — gaidu ar nepacietību savu atvaļinājumu, kas man šogad vēl pēdējo reizi iekrīt oktobra sākumā. Tā teikt, apnicis jau skriet dienu no dienas pa darbu, jāatpūšas tak arī un jāpadarās kaut kas savā labā beidzot. Labi, laikam viss.
Nu, lūk. Jau vasara cauri, sākas aukstie un tumšie vakari, kad tā vien gribas ierauties savā azotē un nelīst laukā, bet nu, neskatoties uz to visu un rūpēs par savu lasītāju, tomēr jāuzraksta pāris rindiņas arī šiten. Tad nu, lūk.
Kas ta noticies pa šo visu laiku, kamēr netiku bildis par sevi ne vārda? Gandrīz jau varētu teikt, ka īpaši nekas jau mainījies manā dzīvē nav – strādāju turpatās vēl, dzīvojos arī… ā, tikai varbūt tāda lieta, ka pārgāju uz nedaudz labākiem dzelžiem. Ja esi sekojis līdzi maniem ierakstiem te, tad zini, ka es diezgan ilgu laiku (gandrīz turpat divi gadi) nosēdēju uz Celeron procesora, tad nu tagad jau kādu laiku (būs kādas divas vai trīs nedēļas) sēžu uz Athlon procesora. Tā teikt, no sava viena un laba drauga par tikpat kā baltu velti savācu.
Kas tad manam dzelzs lācītm tagad vēderā un kas palicis no vecajiem laikiem?
Mātesplate: ja kāds kaut ko saprot no šiem visiem dzelžiem, tad tā tagad saucās Epox 9NPA+SLI.
Procesors: AMD Athlon 64 3500+
Atmiņa: divi Kingston 512MB 400MHZ DDR2 moduļi, kopā veidojot 1GB RAM.
Video karte: GeForce 7300
Par pārējām komponentēm – disku lasītājs, cietie diski – tie vēl tie paši saglabājušies. Arī atpakaļ WinXP un Ubuntu esmu uzlicis (laikam pieradums?). Pats interesantākais, ka to visu saliku jaunā keisā korpusā, kurš jau nāca aprīkojumā ar 450W jaudīgu barošanas bloku, bez kura vēl tanī atrodas divi ventilatori (priekšā un aizmugurē, lai gan barošanas bloka ventilators arī vēl piedevām atrodas pašā korpusā). Gala rezultātā man korpusā vidēji temperatūra ir 30 grādi pēc Celsija, cik nu man priekšējā paneļa displejs (arī tas ir iemontēts korpusā) uzrāda, jo iekšā griežās… tāks, paskaitīšu – viens, divi, trīs, vēl lielais procesora ventilators un aizmugurē vēl viens mazs ventilatorītis, speciāli mātesplatei, tā, ka galarezultātā sanāk pieci ventilatori un gaiss tiek dzenāts ne pa jokam, kas labi noder jaudīgas programmas un spēles darbinot.
Labi, laikam te daudz aizrunājos, bildes varētu samest varbūt vēlāk, jo tās man ir gan telefonā, gan fotoaparātā. Tā teikt, jāsakopo beidzot vienuviet.
Hm, vēl par lietām apkārt runājot – gaidu ar nepacietību savu atvaļinājumu, kas man šogad vēl pēdējo reizi iekrīt oktobra sākumā. Tā teikt, apnicis jau skriet dienu no dienas pa darbu, jāatpūšas tak arī un jāpadarās kaut kas savā labā beidzot. Labi, laikam viss.
Nav kopīgu rakstu, bet iesaku palasīt:
