ReadabilityNeliels atskats uz “Liepājas blogeru buru”
Nu tā. Pabiju pasākumā un laiks laikam pāris rindās apstāstīt, kā ta mums tur visiem gāja.
Vakar no rīta, ielienot Skaipā, Toms man saka, ka tūlīt iedošot Salaveča (Īstajā vārdā Valters) numuru, kurš ar McEnroy (Īstajā vārdā Arnis) brauc uz Liepāju ar personīgo auto. Uzzvanīju pēc brīža viņam un jā — tiešām automašīnā ir brīva vieta. Sarunāju tikšanos pēcpusdienā pie centrālās stacijas, Rīgā, ka viņš mani paķers uz Liepāju.
Pa ceļam gāja sarunas par blogiem, autiņiem, anektdotes par policistiem un tā. Teikšu, ka laba kompānija pagadījās. Galā nonācām ātri un veiksmīgi jau ap kādiem 16:30. Apskatījām nedaudz pašu pilsētu, jo, kā izrādījās, tad Valters vispār netika tanī galā bijis. Aizbraucām nedaudz pie jūras. Ja kāds nezin, tad pie Liepājas jau ir atklātās jūras, né Rīgas jūras līča ūdeņi. Diezgan pavēss. Paklaiņojām pa pilsētu nedaudz trijatā — tā teikt — nedaudz Statoil urbanizācijas, kā teica Valters, ‘hamburgers ar cīsiņu + kafija ar pienu’ — nedaudz pirms paša pasākuma, lai tik dikti ēst negribas.
Pašā pasākuma vietā, viesnīcā Fontaine Royal, nonācām ap 18:00. Rezervējām istabiņu naktsmītnēm. Tiešām nobrīnījos, ka dikti lēti — tikai Ls10 no cilvēka par trīsvietīgu istabiņu tādiem apartamentiem. Plus, ja vēl parēķina brokastis ar zviedru galdu no rīta, tad vēl +4Ls no cilvēka. Tas nu tā. Par to varētu citu reizi aprakstīt, bet nu par lietu. […]
Lejā pie bāra, pasūtot pirmos iesildošos dzērienus (pats paņēmu Tullamore, aut. piez.), satiekam tur galveno pasākuma iniciatoru Pēteri, kuram tur (viesnīcā) ir pazīšanās un privilēģijas uz pasākumu rīkošañu. Pārceļamies uz lielo zāli, kur pašā stūrī paņemam, sabīdam pāris galdiņus.
Sākas iepazīšanās, pirmās pārrunas par blogiem, hostiem, domēniem un tā. Kā nākamie ierodas otrs pasākuma vaininieks Toms, Jokerz (Īstajā vārdā Oskars) un vēl viens — it kā nepastāvīgs blogeris Kristaps, kurš tā, ik pa laikam ieblogo iekš Hackers.lv. Kā nākamais ierodas Jānis, kurš reizi pa reizei kaut ko ieraksta zem Toma dienasgrāmatas.
Paldies Pēterim arī par sagādātajiem flaijerīšiem — vismaz pie diviem bezmaksas (starp citu, “Tērvetes”) aliem tiku.
Protams, neskatoties, ka nebija ieradušies tik, cik bija plānots, jo arī pats Artūrs Mednis piesolījās ‘it kā’ būt, bet citu iemeslu dēļ netika, tomēr, vakars neizpalika un ritēja savu gaitu — nopietnās pārrunās, ik pa laikam izsperot kādu joku pa tēmai, kā jau pie alus kausa tas pienākas.
Vakara gaitā Jānis arī stādīja priekšā to, ka viņš pats cītīgi strādā pie projekta TheReality. Tas ir projekts, kurš nodarbojas ar dokumentālu filmu veidošañu par jaunatnei aktuālām lietām un pats Jānis tur piedalās kā aktieris. Tika piedāvāta ekskluzīva iespēja arī noskatīties viņa 15 minūšu garo filmu “Tava izvēle”, kas stāsta par dzīves izvēli trijos veidos– beigt dzīvi kā narkomānam, kā slepkavam vai arī izvēlēties iet mīlestības ceļu.
Viss vakars pašā Fontaine Royal mums ilga līdz apmēram pusnaktij, kad pēc tam pārcēlāmies uz, tur netālu esošo klubu Fontaine Palace, kur labi laiku pavadījām ar Guadalajara (Austrija — ska) (dzīvā uzstāšanās) + DJ Skafandrs (Rīga — Voiceks Voiska/radio Naba) ritmos. Vēl, neilgi pirms tam, pievienojās kāds tuvs Toma draugs Artis.
Beigās pats pasākums, man personīgi, ieilga līdz pat apmēram 4 no rīta, bet līdz tam viens pēc otra sāka izklīst — Namejs, tad Salavecis, tad kaut kur mistiski nozuda pats McEnroy. Beigās palikām — es, Toms un Pēteris, kurš, mazliet miegains, sēdēja kādu laiku viens, stūrī nolīdis.
Šodien, pamostoties, tāda dīvaina sajūta — it kā feini, bet kaut kā ātri viss pagājis. Nokāpu viesnīcā lejā, iebrokastot kaut ko, jo vēders prasa savu. Vēlāk uzzvana Pēteris. Saka, ka tūlīt pēc 5 minūtēm būšot klāt. Piedāvāja ekskursiju pa Liepāju. Aizbraucām līdz pašiem jūras vārtiem, izbraukājām garo molu, apskatījām vecās karavīru barakas, kas tur, Pētera I laikā, celtas, un, kā pēdējo apskatījām to jūras piekrastes daļu, kur toreizējā krievu armija bija izvietojusi savu tehniku un, tam par godu, uzcēlusi lielu aizsargvalni tieši jūras krastā. Nu jā — Pēteris gan labi pārzin visu vēsturi un visu ap to saistīto — pastāstīja pat tādas lietas, ko varbūt, es pats, vēstures stundās, skolā sēžot, gar ausīm būšu palaidis.
Nu, lūk. Tāds apmēram mans stāsts par to visu sanāca. Protams, aizbraucām atpakaļ līdz centram, atvadījāmies no Pētera un devāmiem mājup. Rīgā ieradāmies ap kādiem 16:00. Patīkams nogurums. Iespaidu daudz un, jā! Bildes arī ir — meklē mani, ja esi iekš Skype — mana bloga labajā sānā.
Nu tā. Pabiju pasākumā un laiks laikam pāris rindās apstāstīt, kā ta mums tur visiem gāja.
Vakar no rīta, ielienot Skaipā, Toms man saka, ka tūlīt iedošot Salaveča (Īstajā vārdā Valters) numuru, kurš ar McEnroy (Īstajā vārdā Arnis) brauc uz Liepāju ar personīgo auto. Uzzvanīju pēc brīža viņam un jā – tiešām automašīnā ir brīva vieta. Sarunāju tikšanos pēcpusdienā pie centrālās stacijas, Rīgā, ka viņš mani paķers uz Liepāju.
Pa ceļam gāja sarunas par blogiem, autiņiem, anektdotes par policistiem un tā. Teikšu, ka laba kompānija pagadījās. Galā nonācām ātri un veiksmīgi jau ap kādiem 16:30. Apskatījām nedaudz pašu pilsētu, jo, kā izrādījās, tad Valters vispār netika tanī galā bijis. Aizbraucām nedaudz pie jūras. Ja kāds nezin, tad pie Liepājas jau ir atklātās jūras, ne Rīgas jūras līča ūdeņi. Diezgan pavēss. Paklaiņojām pa pilsētu nedaudz trijatā – tā teikt – nedaudz Statoil urbanizācijas, kā teica Valters, ‘hamburgers ar cīsiņu + kafija ar pienu’ – nedaudz pirms paša pasākuma, lai tik dikti ēst negribas.
Pašā pasākuma vietā, viesnīcā Fontaine Royal, nonācām ap 18:00. Rezervējām istabiņu naktsmītnēm. Tiešām nobrīnījos, ka dikti lēti – tikai Ls10 no cilvēka par trīsvietīgu istabiņu tādiem apartamentiem. Plus, ja vēl parēķina brokastis ar zviedru galdu no rīta, tad vēl +4Ls no cilvēka. Tas nu tā. Par to varētu citu reizi aprakstīt, bet nu par lietu. [...]
Lejā pie bāra, pasūtot pirmos iesildošos dzērienus (pats paņēmu Tullamore, aut. piez.), satiekam tur galveno pasākuma iniciatoru Pēteri, kuram tur (viesnīcā) ir pazīšanās un privilēģijas uz pasākumu rīkošanu. Pārceļamies uz lielo zāli, kur pašā stūrī paņemam, sabīdam pāris galdiņus.
Sākas iepazīšanās, pirmās pārrunas par blogiem, hostiem, domēniem un tā. Kā nākamie ierodas otrs pasākuma vaininieks Toms, Jokerz (Īstajā vārdā Oskars) un vēl viens – it kā nepastāvīgs blogeris Kristaps, kurš tā, ik pa laikam ieblogo iekš Hackers.lv. Kā nākamais ierodas Jānis, kurš reizi pa reizei kaut ko ieraksta zem Toma dienasgrāmatas.
Paldies Pēterim arī par sagādātajiem flaijerīšiem – vismaz pie diviem bezmaksas (starp citu, “Tērvetes”) aliem tiku.
Protams, neskatoties, ka nebija ieradušies tik, cik bija plānots, jo arī pats Artūrs Mednis piesolījās ‘it kā’ būt, bet citu iemeslu dēļ netika, tomēr, vakars neizpalika un ritēja savu gaitu – nopietnās pārrunās, ik pa laikam izsperot kādu joku pa tēmai, kā jau pie alus kausa tas pienākas.
Vakara gaitā Jānis arī stādīja priekšā to, ka viņš pats cītīgi strādā pie projekta TheReality. Tas ir projekts, kurš nodarbojas ar dokumentālu filmu veidošanu par jaunatnei aktuālām lietām un pats Jānis tur piedalās kā aktieris. Tika piedāvāta ekskluzīva iespēja arī noskatīties viņa 15 minūšu garo filmu “Tava izvēle”, kas stāsta par dzīves izvēli trijos veidos- beigt dzīvi kā narkomānam, kā slepkavam vai arī izvēlēties iet mīlestības ceļu.
Viss vakars pašā Fontaine Royal mums ilga līdz apmēram pusnaktij, kad pēc tam pārcēlāmies uz, tur netālu esošo klubu Fontaine Palace, kur labi laiku pavadījām ar Guadalajara (Austrija – ska) (dzīvā uzstāšanās) + DJ Skafandrs (Rīga – Voiceks Voiska/radio Naba) ritmos. Vēl, neilgi pirms tam, pievienojās kāds tuvs Toma draugs Artis.
Beigās pats pasākums, man personīgi, ieilga līdz pat apmēram 4 no rīta, bet līdz tam viens pēc otra sāka izklīst – Namejs, tad Salavecis, tad kaut kur mistiski nozuda pats McEnroy. Beigās palikām – es, Toms un Pēteris, kurš, mazliet miegains, sēdēja kādu laiku viens, stūrī nolīdis.
Šodien, pamostoties, tāda dīvaina sajūta – it kā feini, bet kaut kā ātri viss pagājis. Nokāpu viesnīcā lejā, iebrokastot kaut ko, jo vēders prasa savu. Vēlāk uzzvana Pēteris. Saka, ka tūlīt pēc 5 minūtēm būšot klāt. Piedāvāja ekskursiju pa Liepāju. Aizbraucām līdz pašiem jūras vārtiem, izbraukājām garo molu, apskatījām vecās karavīru barakas, kas tur, Pētera I laikā, celtas, un, kā pēdējo apskatījām to jūras piekrastes daļu, kur toreizējā krievu armija bija izvietojusi savu tehniku un, tam par godu, uzcēlusi lielu aizsargvalni tieši jūras krastā. Nu jā – Pēteris gan labi pārzin visu vēsturi un visu ap to saistīto – pastāstīja pat tādas lietas, ko varbūt, es pats, vēstures stundās, skolā sēžot, gar ausīm būšu palaidis.
Nu, lūk. Tāds apmēram mans stāsts par to visu sanāca. Protams, aizbraucām atpakaļ līdz centram, atvadījāmies no Pētera un devāmiem mājup. Rīgā ieradāmies ap kādiem 16:00. Patīkams nogurums. Iespaidu daudz un, jā! Bildes arī ir – meklē mani, ja esi iekš Skype – mana bloga labajā sānā.
Nav kopīgu rakstu, bet iesaku palasīt:
