Caurums makā?

Tā nu sanā­cis, ka kopš šī rak­sta tap­ināšanas, jopro­jām esmu uz slimības lapas. Tad nu mazliet pār­do­mas par šo un to visu šo laiku ik pa laikam mani nomoka. Pir­mām kārtām kaut vai tas, ka pret mēnéša beigām vien­mēr atto­pos, ka makā tiešām iemeties kāds cau­rums, jo tur vairs nav nekā, lai gan, neko īpaši daudz neesmu nedz tērējies, nedz pircis.

Nu jā, tais­nība jau vien laikam ir, ka tagad gan­drīz jau maksā par to, ka vis­pār izej ielās paostīt svaigo gaisu– trans­ports maksā, mobi­lais maksā, veikalā arī — neiziesi tak ārā kaut ko nenopir­cis — visu laiku kaut kas tiek tērēts. Neapz­ināti. Kaut vai pat tajos pašos vis­mazāka­jos ikdi­enas sīku­mos. Jāsāk var­būt kaut ko ierobežot.

Par to ier­obežošañu runājot, kaut vai mobi­la­jam tele­fonam jāpadomā par izmaksu opti­mizā­ciju, cik daudz es viņu patiesībā lietoju un, lai atrast vis­maz opti­mālo summu, cik daudz par viņu min­imāli varētu mak­sāt. Ar laiku, domāju, papētīšu šos pakalpo­ju­mus un tad jau padalīšos te.

Bet jā, atgriežoties pie tēmas par to slimošañu, var­būt labāk tomēr ir — mazāk naudiņa tomēr aizripo, kamēr mājās sēdēšana sanāk.