Nāku no darba. Apmācies, bet silts vakars. Dzelzavas iela. Pa labi no manis Biķernieku mežs. Re, vienam salūzusi mašīna- taksometra šoferim, piebraucis vēl otrs piepalīdzēt salabot. Ielas troksnī dzirdu putnus čivinām. Pavasaris. Atkal pavasaris! Nogriežos pa labi uz Lielvārdes ielu. Garām tikko pagāja divas sievietes. Viena no tām ar suni. Palēlinu gaitu. Ievelku svaigo meža gaisu sevī un domāju pie sevis: “Dievs, cik labi, ka Tu esi! Ka es varu būt laimīgs, lai gan esmu totāli darbā izpumpējies līdz pilnībai..” Mājas. Mīļās mājas! Drīz būšu. Silta duša, tase tējas, mani virtuālie draugi un silta sega. Kas var būt labāks par to?

Nav kopīgu rakstu, bet iesaku palasīt: