A. Mariņina "Viss ir citādi"

Neatradis nevienu no viņiem otrajā klubā, es jau grasījos braukt uz vēl kaut kurieni, taču pēkšņi sapratu, ka nāvīgi gribu ēst un, ja nekavējoties neap­sēdīšos pie galda, gluži vienkārši atstiepšu kājas. Vajadzēja vien palikt. Tiesa gan, sirdī vēl mājoja cerības star­iņš iepazīties ar jauku meit­eni, tomēr mans garastā­vok­lis ātri sabo­jājās, un es, stūķē­dams iekšā savas vakar­iņas, pat aizmirsu vēr­ties uz visām pusēm kan­di­datūru mek­lēju­mos. Jā, klubs bija pārstājis būt mod­erns, un tas bija ļoti pamanāms. Pub­lika pavisam citāda, gan vir­tuve kļu­vusi slik­tāka, gan vies­mīļi izlaistāki, gan meit­enes, kuras es tomēr paspēju ievērot, izskatījās pēc lētām, narkotikas lieto­jošām palais­tu­vēm. Nekas nav agrāk, viss ir citādi… Velns viņu zina — kas! Bezjēdzīgi nosists vakars, bezjēdzīgi iztērēts skanošais. Par to naudu es savās mājās būtu varējis veselu nedēļu šiki pieēsties no tuvējā lielveikala.

(Izvilkums un rind­kopa no Alek­san­dras Mar­iņi­nas romāna “Viss ir citādi” otrās nodaļas)

©

Par autori:

Tātad, A. Mar­iņina, īstajā vārdā — Marina Alek­se­jeva, dzimusi 1957. gadā, līdz 1971. gadam dzīvo­jusi Ļeņin­gradā, kur bei­gusi speciālo angļu val­o­das vidusskolu un N. Rimska-​Korsakova mūzikas skolu. 1979. gadā absolvējusi MVU Juridisko fakultāti, strādājusi IeM Akadēmijā, kur pētīja noziedznieku rīcības psi­holoģi­jas aspektus.

Mar­iņina ir vairāk nekā 30 zināt­nisko darbu autore, nozīmīgāko — Crime and Crime pre­ven­tion Moscow izde­vis ANO Romas Noziedzības un justī­ci­jas institūts UNI­CRI.

Mar­iņi­nas romāni tulkoti vairāk nekā 20 val­odās, pēc tiem uzņemts TV ser­iāls “Kamen­ska”, bet 2003. gada martā Maskavas Zvaigžņu laukuma bruģī iemūrēta slavas zvaigzne ar Krievijā vis­lielākās tirāžas izdoto romānu autores — Alek­san­dras Mar­iņi­nas vārdu.

Par romānu “Viss ir citādi”:

Alek­san­dras Mar­iņi­nas jau­nais romāns sākas ar bērēm: miris turīga biz­nes­meņa Mihaila Rudenko brālis Vladimirs. Rudenko plašā ģimene šķiet neparasti saliedēta: visi dzīvo kopā un nes­per né soli bez autori­tatīvāko ģimenes locekļu sprieduma un vērtējuma. Bet…Vladimira nāves apstākļi liecina, ka viņš ir nozāļots un to izdarīt varēja tikai kāds no ģimenes. Izmek­lēšanas gaitā pakāpeniski atk­lā­jas, ka “viss ir pavisam citādi” — gan cil­vēku jūtas, gan veidi, kādos viņi cenšas cits ar citu manip­ulēt. Patieso attiecību sak­nes slēp­jas tālā pagātnē. Taču šor­eiz cil­vēks, kura acīm notikumi skatīti un kuram uzticēts tos izprast, nav mili­ci­jas darbinieks, bet pro­fe­sionāls sportists, mak­sas cīņu dalīb­nieks. Pār­ci­estā autokatas­trofa viņu piespiedusi kļūt par mājas treneri Rudenko meitai…

(No grā­matas “Viss ir citādi” aiz­mugurējā vāka)

Mans viedok­lis kop­umā par šo grāmatu.

Vispir­mām kārtām jāatzīs­tas — esmu diez­gan slinks grā­matu lasītājs un daru to reti, taču šī ir ļoti ērti un “ātri gre­mo­jama”, jeb kā mana draudzene izte­icās — no vieglās lit­er­atūras plauk­tiem nākusi grāmata.

Intere­san­tākais ir tas, ka viena grā­matas lielā nodaļa sastāv no uzreiz vairāku, atse­višķu romāna per­son­āžu stāstiem, līdz ar ko pats lasītājs ir iesaistīts arī šajā notikumu vir­pulī. Pats līdz pusei apmēram esmu izlasījis, bet, domāju, ka tuvāka­jās dienās to piebeigšu līdz galam. Bet nu jā — autorei cepums par izcilo ieg­uldījumu šī romāna tapšanā!

P.S.: Vis­maz kāds prieks un atslodze no visas ikdi­enas, par visu atvaļinājuma laiku kop­umā runājot.