Liepājas blogeru bura #2 un Liepāja (Part I)

Nu tā. Laikam pāris vār­dos jāuzrak­sta par to, kā ta man tur gāja. Ja būtu jādefinē vienā vai divos vār­dos, tad — lieliski! Bet, ja pāris rind­kopās, tad lasi zemāk.

Ses­t­di­ena, 4. aprīlis. Dikti saulaina un skaista diena. Pēc­pus­di­enā, kā jau bija sarunāts, cen­trā sagaidīju draudzeni. Auto­busa biļetes jau biju iepriekš rez­ervējis bezrindas​.lv, tā, ka neva­jadzēja lieki uztrauk­ties par to, ka būs jāstāv garās rindās pēc biļetēm un tā tālāk, lai gan, kā beigās izrādījās, bijām vienīgie, kas bija pasūtījuši tās e-​biļetes, jo, pat šoferis no sākuma pat apmulsa, kad rādīju, iekšā kāpjot, savu pasi.

Aizbraucām godam un diez­gan pat ātri. Tā vis­maz likās, ka tās 3,5 stun­das aizritēja vēja spārniem veroties caur auto­busa logiem Latvi­jas skaista­jās ainavās. Ierip­inājāmies Liepājā tā kaut kur ap 19:25 (pat ātrāk, nekā bija plānots), nepagāja né pāris mirkļu, stā­vam pret cen­trālo staciju un dzirdu– zvana tele­fons. Paceļu, bet tur– Toms. Saka, ka, kopā ar Kas­paru jau gaidot jau netālu no ‘Blogeru buras’ norises vietas Fontaine Royal vies­nī­cas bārā. Saka, lai kāpjot pir­majā tram­vajā un brau­cot apmēram divas pieturas– pāri tirdzniecības kanālam, ka viņi mūs tur sagaidīšot. Braukt ar Liepā­jas tram­vaju ir tiešām īsta eksotika– iesaku ikvienam izman­tot kaut reizi mūžā tādu iespēju– šaursliežu tram­vaju. Un vēl, lēts prieks, atšķirībā pret Rīgu.

Tā nu mūs sagaidīja norunā­tajā vietā un lēnā garā aizde­vāmies līdz vies­nī­cai. Iereģistrējos palikšanai uz divām nak­tīm divvi­etī­gajā numuriņā, kas kopā ar visām brokastīm izmak­sāja 66Ls (spriediet nu paši– tas ir lēti vai dārgi, bet liekas, par to jau sen rak­stīju). Draudzene arī teicās, ka saju­tusies kā princese uz visu nedēļas nogali un numuriņi tur patiešām ir kar­aliski. Taisni atbil­stoši nosauku­mam. Tā nu mēs bijām tur klāt.

Nokāpjot lejā, bārā, skatos– sēž tur Kas­pars, Toms un vēl viens, kas ar blogeriem vis­pār nav saistīts, vienīgi Toma viens labs čoms– Elviss. Lai gan, kā jau teicu Tomam, ka te, foajē, pie bāra sēžot, toč ar pusi Liepā­jas var sapazīties. Tas nu tā. Aizčāpoju līdz bāram– tā, kā tradī­ci­jas, līdzīgi kā pirms gada, nedrīkst mainīt, sev pasūtīju Tul­lam­ore Dew ar ledu un cit­ronu (tiešām iesaku– labs vakara iesākums, bet baudīt nestei­d­zoties!), draudzenei– sidriņu.

Vakara gaitā pie mums parādījās tādi cil­vēki kā Pēteris, Archijs, Artis, Artūrs kopā ar draudzeni (vēlāk viņam, kā izrādās, bija paredzēta uzstāšanās Fontaine Palace klubā), Joha ar Mak­simu un vēl divas meitnes (no Jaffa’s biroja laikam, ja nemaldos).

Sīku­mos neiz­plūdīšu– bija var­būt tik­pat labi kā pagājušo gadu, var­būt vēl labāk. Viss noslēdzās apmēram līdzīgi — Fontaine Palace nak­t­sklubā, kur, kā jau pats Artūrs izte­icās– pati labākā un atlasītākā Rīgas pub­lika iegriežoties un paša Artūra uzstāšanās tiešām bija ok. Vis­maz pub­likai patikās. Vēl bez viņa uz skatuves kāpa Dis­funk, kuri tur pub­liku ar rit­miem un liriku iesildīja né pa jokam.

Pats vakars noslēdzās ar pas­taigu divos naktī pa miglaina­jām Liepā­jas ielām, jāsaka, ka pirmo reizi– naktī. Pārsvarā esmu te bijis tikai pa dienu. Bij’ doma līdz tuvē­jam Statoil’am aizk­līst, bet izrādījās, ka tur uz brīdi pār­traukums bija, nācām atpakaļ uz vies­nīcu gulēt. Turpinājums vēl sekos…