Kas tad tam lācītim īsti vēderā? (HTC HD Mini (II daļa))

Vispirms iepazīsties – HTC HD Mini

YouTube

Beidzot taču jāsaņemās! Nu jau, kādus pāris mēnešus (laikam kopš jūnija sākuma) solos uzrakstīt raksta turpinājumu par to, kas tad īsti manam jaunajam lācītim vēderā. Esmu izpētījis viņu krustu šķērsu, ja tā drīkst teikt, lai arī uzrakstītu sīkāk savas domas. Nu, tad par visu pēc kārtas.

Kāpēc ne Android, bet Windows Mobile?

Zinu jau zinu, ka daudzi man teiks, lai ņemu Android vai iPhone, bet … ja reiz esmu sācis Windows Mobile lietot, tad jau nolēmu turpināt lietot, kamēr droši vien beigs pastāvēt atbalsts priekš viņiem, tad jau domāšu, ko tālāk.

Windows Mobile 6.1 pret Windows Mobile 6.5

Pirmais iespaids – wow! Pilnīgi cita realitāte telefonā. Pirmkārt, bez nekādiem liekiem bakstīkļiem un citādām liekām fīčām. Īsts, mūsdienu jaunieša telefons. Gandrīz jāsaka, ka pirmo reizi, rokās paņemot, gandrīz vai nepierasti – bakstīt visu ar pirkstiem – pirmajā dienā visu laiku gribējās meklēt, ar ko bakstīties pa ekrānu.

Ekrāns

Labi pārdomāts, ērti pārskatāms ar t.s. Multi-touch atbalstu (pietuvināšanai/attālināšanai). Visā kopumā viss telefons ir kā viens liels skārienjūtīgs ekrāns. Pieskārieni arī labi pārdomāti, tā, ka kabatā nēsājot nebūs jāsatraucas, ka kaut kas varētu saspaidīties un tā tālāk.

Sociālie tīkli

Kā jau visiem aktīvas dzīves piekritējiem, vienmēr būs nepieciešams internets. Arī telefonā. Tādēļ par to domājot, telefona izstrādātāji nav aizmirsuši arī par tādu iespēju kā Twitter, Facebook un Youtube aplikācijām. No šīm trim biežāk tomēr iznāk vairāk Twitter izmantot, par cik iekš HTC Sense (HTC izstrādāta lietotāja interfeisa) jau ir iestrādāta HTC Peep (Twitter) aplikācija.

Programmu atbalsts

Par pārējām, bez šīm jau manis augstāk pieminētajām, programmiņām runājot, standartā telefons jau ir aprīkots ar:

  • Opera Mobile 9.5;
  • Google Maps;
  • CoPilot – GPS karšu maksas aplikācija, kuru neizmantoju;
  • Footprints – fotogrāfiju atzīmēšana pēc GPS koordinātēm, kuras var uzmeklēt vēlāk kartē, lai vieglāk atcerētos kādas vietas izskatu. Laba lieta tiem, kas nodarbojas ar Geocaching.

Protams, ir vēl daudzas visādas labas fīčas, ko uzreiz nenosaukšu.

(-) Mīnusi…

Viens no mīnusiem – varētu pieminēt klaviatūru. Problēmas ar latviešu valodas atbalsts, lai gan esmu pie tā jau pieradis. Protams, ir jau dažādas programmiņas ar klaviatūras iespējām, taču, kādu tieši es gribēju, tādas, diemžēl, nav.

Otra lieta – daudzi softu veidotāji atsakās no Windows Mobile dēļ iPhone un Android lietotājiem. Piemēram, kā vienu no populārākajām programmām, kurai ir atteikts atbalsts tieši uz šīs platformas, ir Skype. Pamēģināju uzlikt jau veco versiju, pieslēgties var, rakstīt/zvanīt arī it kā var, taču… daudz programmnepilnību tieši dēļ Windows Mobile versijas. Pirmkārt jau, kā jau augstāk minēju, ka šim aparātam vairs nekādu bakstīkļu nenāk līdzi. Pat pierastās [ok] podziņas stūrī nav, kā bijis līdz šim programmu aizvēršanai.

Kā trešo lietu varētu pieminēt Windows Media. Ja ir izstrādāta jauna Windows Mobile versija, tad kādēļ Windows Media ir palicis vecais?

(+) Plusi…

Mūzika. FM radio – tas tiešām ikdienā ir noderīgi tiem, kuriem patīk klausīties mūziku. Par dinamiku runājot, nav nekas īpašs, taču klausoties uz austiņām tā tiešām ir bauda. Protams, klausoties mp3 ir arī basu pastiprinātāja kā arī ekvalaizera iespēja, ja tiek pievienotas austiņas.

Sakari. Tiešām izcila kvalitāte. Atceros, kad veicu pirmo zvanu, brīžos, kad bija klusums klausulē, radās tāda dīvaina sajūta, ka vai tikai telefons nav atvienojies. Bet nē. Pie pašiem skaļākajiem apstākļiem dzirdamība ir tiešām izcila.

Rakstīšana un bakstīšanās. Tiešām pārdomāti. Telefons nesaspaidīsies kabatā stāvot, ja pie ekrāna pieskarsies atslēgas vai tamlīdzīgs priekšmets. Vienīgi dabūju vienu mazu mazītiņu skrambiņu jau ekrānā, bet tas tā. Tas jau nemazina man prieku viņu lietot.

Rezumē.

Pirkums patiešām izcils. Mūsdienu cilvēkam, kurš sapņo par Android, iPhone, vai tamlīdzīgiem, bet … nekas diži neapmierina… tā teikt, vidusceļš starp abiem. Esmu apmierināts.

Par filmu “Persijas princis: laika smiltis”

Iesākumam filmas treileris…

YouTube

Oriģinālnosaukums: Prince of Persia: The Sands of Time
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Grāvējs/Piedzīvojumu/Pasaka
Lomās: Jake Gyllenhaal, Gemma Arterton, Ben Kingsley, Alfred Molina, Steve Toussaint
Režisors: Mike Newell
Gads: 2010

Par filmu-
Persijas armija iekaro svēto pilsētu Alamutu un prinča Dastana rokās nonāk trofeja- savdabīgs duncis ar rokturī iepildītām smiltīm. Nejauši Dastans atklāj šī dunča nozīmi un drīz saprot arī, ka šo dunci vēlas iegūt vēl kāds. Tagad viņam ir jādomā ne tikai kā palikt dzīvam, bet arī kā neļaut duncim nokļūt ļaundaru rokās.

/izvilkums no baltā runča dienasgrāmatas ieraksta/

Īsumā…

Pāris dienu atpakaļ, tas ir, sestdienas pievakarē ar draudzeni nolēmām aizdoties izbaudīt kino. Izvēloties ko skatīties no “Sekss un lielpilsēta 2″, vai “Persijas princis: laika smiltis”, izvēle tomēr krita uz to otro, par pats esmu vecs šīs spēles piekritējs un zinu, ka filmai arī būtu labai jābūt, gan pēc filmas reklāmas rullīša spriežot, gan arī pēc tā, ka savulaik bija datorspēle ar tieši tādu pašu nosaukumu, kas starp geimeriem bija lielā godā un uz visaugstākajiem plauktiem nolikta. Atzīšos, ka daļēji esmu spēlējis tikai pašas vecākās – pirmo un otro daļu, kas bija vēl tālajos – 90tajos gados… (Wikipedia: “Prince of Persia (1989 video game)”)

Filma.

Par filmu kopumā runājot, filmas sižets bija tieši tāds, kādam tam vajadzēja būt. Protams, ka visādu spēles cienīgu kadru un specefektu netrūka- tie bija ne par daudz, ne par maz, tā, ka tieši tik, cik nepieciešams. Interesantākais, ka filma nevienu brīdi nelika garlaikoties, par cik režisors lieliski savietojis notikumus un secību tā, ka nebeidzoties iepriekšējai epizodei, jau pāri tam sākas nākamā un tā tālāk, tā, ka visu filmas laiku esi vienā lielā laika virpulī.

Filmas galvenā doma tika atklāta tikai pašās filmas beigās, kad pieceļoties no kinoteātra krēsla sajutos tā mazliet jocīgi, ka it kā filma ilgtu tikai apmēram 15 minūtes, lai gan patiesībā bija pagājušas 2 stundas – tas par to, ka visa filma ir kā viens liels ceļojums laikā… tiešām izcila filma gan arī tās lieliskajiem specefektiem, gan aktieriem.

Vērtējums.

Sižets: 5/5
Aktierspēle:
5/5
Specefekti: 5/5
Par filmu kopumā: 5/5

Rezumē.

Iesaku. Laba izklaide gan sev pašam, gan kopā ar savu mīļoto, gan arī ģimenei… vārdu sakot, visiem, kuriem patīk labas filmas ar tiešām izciliem specefektiem, labi piemeklētiem aktieriem un sižetu, kas neliek garlaikoties visas filmas garumā. Jā, starp citu, filma ir arī kā labs vēstures līdzeklis, kurš ļauj ielūkoties gan senās Persijas ieroču klāstā, gan kaujas paradumos. Vienu vārdu sakot, man patika.

Neo. Vainīgs vai nē?

Matrix NeoNeo… Neo? Neo! Tā pirms apmēram kāda laika Latviju pāršalca šis noslēpumainais segvārds. Izvēlēts par godu Neo no filmas Matrix. No vienas puses, teikšu, veiksmīgi- tas, ka sāka atmaskot visus VID’us, spIDus (pēdējais paša izdomāts) un citas valsts tā jau finansiāli necaurspīdīgās iestādes. Saprotu, nebija tā smuki darīt, bet ko darīt, ja valsts jau melo visiem pat acīs skatīdamies?

Gāja laiks un, kā izrādījās, šis “noslēpumainais Neo” izrādījās neviens cits kā pats Ilmārs Poikāns, kurš savā, kā viņš pats izteicās, pagrīdē darbojies viens pats (intervija).

Kas tad īsti mani pamudināja uz šādu rakstu šodien? Vakar, cauri Stockmann, Rīgas centrā, dodoties, pamanīju “Privāto dzīvi”, kura jaunāko izdevumu rotā intervija tieši ar pašu smaidīgo un draudzīgo Ilmāru.

Tad nu radās jautājums – cik ilgi centīsies rakt “taisnību”, ka tā jau sen ir atrasta un visiem zināma? Cik ilgi vēl uzskatīsim, ka Ilmārs ir vainīgs?

Mana versija par šo visu apmēram ir sekojoša:

  1. pamēģiniet, pirmkārt, piekļūt tā “vienkārši” valsts datu serveriem, pirms ko tālāk komentējiet, vai sodiet nevainīgu cilvēku;
  2. tikpat labi viņa vietā varēja būt kāds cits;
  3. nesaprotu šo policijas kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī, ja Neo visu šo laiku, kamēr darbojies, kontaktējies un konsultējies ar visiem tautā labi zināmo raidījuma “Kas notiek Latvijā?” žurnālistu Jāni Domburu. Vai tad nevajadzēja drīzāk tad nopratināt viņu? To, starp citu, pats Jānis izstāstīja šinī intervijā LTV raidījumam “Panorāma”.

Par šiem punktiem runājot, tā vien liekas, vai nu Valsts Policija ir kaut ko būtisku garām palaidusi, vai arī vienkārši par muļķiem izliekas. Vēl par to pirmo punktu runājot, joprojām jautājums paliek aktuāls – kāpēc šīs VID datu sistēmas galvenais administrators saņēmis tikai, ja tā var teikt, “maigu” rājienu, bet Neo, turpretī, ietupināt aiz restēm par, praktiski, neko? Kaut kā dīvaini par to visu paliek domājot joprojām.

Galu galā – tāpat skaidrs – taisnība būs tautas pusē.

Muzeju nakts 2010

Domāju, domāju un beigās izdomāju, ka jāsaņemās kādam nelielam rakstiņam par “Muzeju nakti 2010″.

Vispirmām kārtām, neliels mīnuss no reklāmdevēju puses – vai nu valstī ir tik liela “krīze”, vai arī kas, bet apkārt informācija vispār par šo pasākumu bija diezgan niecīga vai nebija vispār. Labi, šur tur, pašos muzejos reklāmas bukletiņus manīju, bet kur tad palikuši lielie plakāti Vecrīgā, kas aicina apmeklēt muzejus ar visu apkārt notiekošo pasākumu programmu? Domāju, ka šim pasākumam jābūt diezgan labi izreklamētam, ja jau tomēr tik liela apmeklētība gadu no gada.

Izstaigāts diezgan pamaz, bet redzēts un dzirdēts pietiekami. Tā varētu pāris vārdos sacīt par šī gada “Muzeju nakti”. Kur tika pabūts šogad, par to visu nedaudz pēc kārtas. Turpināt lasīt