Kopš mirkļa, kad pirmo reizi savācu sev vēl veco kompīti, lietoju CRT tipa monitoru, līdz pagājušajai nedēļai, kad viņš man dīvaini sāka uzvesties – vienā jaukā momentā pazaudēja monitora bildes platumu. Vecs maita. Manā lietošanā jau piekto gadu godam nokalpojis, bet paņēmu viņu jau kā lietotu no drauga.
Ģeniāls risinājums – ja tev gadās līdzīgi, apgāz monitoru uz sāniem, opcijās, kur var norādīt izšķirtspēju, ir jābūt iespējai pagriezt attēlu par 90°. Galarezultāts kā jau attēlā redzams.
Vakar twitterī ierakstīju sekojošo (kopā jau ar redzamo bildi): “Lūk, tādus jokus man vakar vakarā sāka mans CRT monitors taisīt. Būs LCD beidzot jāņem. http://twitpic.com/3pbb90” uz ko saņēmu attiecīgu atbildi: “@Krist2ps :D latvietis – praktiskais”
Bet, tā jau patiesībā arī ir. Ārā jau nemetīs pie pirmās izdevības.
Tagad sēžu jau pie LCD monitora. Paldies manam vienam bērnības draugam, kuram šis stāvējis skapjaugšā. Vismaz uz kādu laiku aizņēmos. Būs jauns jāmeklē. It kā jau tagad tā runā, ka LED monitori baigi labie esot. Melnās krāsas un vēl citu ekstru ziņā. No vienas puses kāds teiks – padārgi, taču, vakar pats apskatījos – čomam (no kura monitoru aizņēmos) pašam uz galda tāds LED monitors stāvēja. Krāsas patiešām smukas uz viņa. Aizdomājos tagad. Varbūt ir tā vērts?
P.S.: Aizgājējs bija LG Flatron T711B, bet dotajā momentā manā acu priekšā atrodas SAMSUNG SyncMaster 913N.
Papildināts: Ja zinātu, cik man tagad uz galda vietas daudz palikās, kopš vakarvakara… LCD ir laba lieta un brīnumlīdzeklis pret lielas vietas aizņemšanu.