LTV1 raidījums ‘Zebra’ atgādina velobraucējiem, ka satiksmes noteikumi attiecas arī uz viņiem.
‘Zebra’ [14.04.10.]
Neielādējās? Varbūt provē šeit?
Sākas velosipēdu sezona
Atbildēt
Tag Archives: velovasara
Pirmais sniegs
Pirmais sniegs un jau oktobra sākumā? Pats neticēju, līdz šorīt paskatījos pa logu no rīta. Nedaudz, bet jumti balti! Dīvaini…
Nez, solās laikam auksta ziema šogad būt, bet nu – dzīvosim – redzēsim.
Un jā, šodien, pēc 4 mēnešu ilga laika, beidzot ar sabiedrisko transportu uz darbu braucu. Laikam jau sāk pārāk lietains, tumšs un auksts laiks palikt, lai ar velosipēdu uz darbu mītos. Dīvaina sajūta jau ir, bet būs jāpierod atkal, kā kādu laiku atpakaļ, uz darbu ar kājām pastaigāties.
Velo diena #2
Pirmām kārtām – man beidzot ir sācies atvaļinājums. Jāsāk apkopot domas, kas saistītas ārpus darba un jāizbauda daba, kas ir tepat aiz loga. Bet nu, par visu pēc kārtas.
Vakar pēcpusdienā sadomāju, ka jāuzzvana brālim un ar velo līdz vecāķiem jāaizbrauc. No manām mājām, Purvciemā, braucamgabals līdz Vecāķiem sanāk apmēram 16,3km vienā virzienā.
Te karte. Par apzīmējumiem uz kartes: A- sākumpunkts (attiecīgi E – galamērķis), B – te sākās speciālais veloceļa (uzreiz pār Čiekurkalna tiltu pārbraucot) pirmais posms 9,2km garumā – cauri Mežaparkam, cauri Vecmīlgrāvim, līdz Ziemeļblāzmai, kur viens posms cauri mežam (punkti C un D) apmēram kilometra garumā ir jāmēro uzmanīgi pa ceļa malu. Tālāk gan, sākot no D punkta, atkal ir normāls braucamais celiņš, lai gan vairs īsti ne velo celiņš, bet nu tomēr.
No sākuma gan likās, ka šis garais posms būs dikti garš un neinteresants, taču, izrādās, interesantāks, nekā izskatījās. Varbūt tādēļ, ka bija svētdiena un kā jau zināms, tad daudzi vien mēroja šo garo ceļu gan ar kājām pastaigājoties, gan ar savu velosipēdu.
Gribētos jau, lai Rīgas Dome padomātu vairāk par šādu veloceliņu izbūvi arī caur Rīgas centru braucot. Kaut vai ielas malās izvietojot atsevišķas braucēju joslas, ja nav galīgi citas iespējas. Ziniet, vasarā tas būtu tieši laikā, lai braucēji izkāptu no savām automašīnām kaut vai brīvdienās un paceļotu pa pilsētu ar velosipēdu. Citādāka tā pilsēta uzreiz, velobraucēja acīm raugoties- arī daudzas lietas ikdienā neievērojam, ko ievērosi tieši uz velosipēda uzkāpjot.
Bildes šoreiz gan nevienas nebūs, bet nu, gan jau kaut ko paspēšu sabildēt pa visu atvaļinājumu kopumā. Pagaidām viss.
Fotomirklis #9
Velo diena
Ne jau veļas, bet velo diena. Nevajag tikai pārprast. Bet nu labi- par tēmu.
Kamēr, redz, visi šodien plosās pa Liepāju un Baltic Beach Party, es no rīta paņēmu savu divriteni un sanāca palielāks izbrauciens sākot no mana Purvciema, Rīgā, tad tālāk cauri centram, pāri Ķīpsalai, caur Zolitūdi, Imantu, Babīti līdz pat Piņķiem. Nobrauktais attālums turp un atpakaļ – apmēram 30km. Sāku domāt, ka vajadzēs pieregulēt pareizi to savu velo kompjūteru, jo, parēķinot no Google Maps rādītajiem attālumiem, iznāk, ka mani rādījumi nedaudz par pāris km pat atpaliek no patiesā.
Beidzot arī, šodien, uzzināju, kur tad īsti tas veloceļš “Rīga – Jūrmala” sākas, lai arī, cik gadus ar vilcienu braucot, biju to tikai no malas ievērojis. Tad nu šodien līdz Babītei sanāca to izbraukt. Kā izrādās, tad tas sākās pat no Botāniskā dārza, tad pāri dzelzceļam cauri nelielam rūpnīcu rajonam, tad taisni sākas pats veloceļš. Interesanti. Būtu tikai jauki, ja kāds padomātu vismaz reizi divos gados tur arī par asfalta nomaiņu, jo ar velo braucot, tomēr jūtama katra bedre un nelīdzenums.
Un vēl – kas notiek ar parkiem ārpus Rīgas centra? Piemēram, Uzvaras parks, Pārdaugavā. Visi celiņi, kādi likti jau tajos tālajos Padomju laikos, tā vēl tagad, pat vietām taciņas bez asfalta vai bruģējuma. Viss izdauzīts, lietum un laikapstākļiem izdeformējies. Nu, skumji. Jābrauc uz pašu minimālāko ātrumu. Diemžēl, jo savādāk nevar. Būs ar laiku jāpapēta arī citi Rīgas parki.
Kopumā diena labi pavadīta, lai gan jūtams nogurums ne pašam, bet vairāk kājās, jo lieli attālumi tomēr aiz muguras. Beigās uz Līgatni ar vilcienu vēl atbraucu pēc ilgiem laikiem. Mammu apciemot un tā.