Vai tiešām saule riņķo ap zemi?

Jeb kā tur ir patiesībā?

“35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap Zemi”

Tāds dīvains virsraksts rotāja šodien ziņu portālus.

izrādās, ka vairāk kā trešā daļa (35%) Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās – viņi ir pārliecināti, ka Saule riņķo ap Zemi.

[...]

39% domā, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem

Pilns raksts

Labi, par tiem dinozauriem varētu vēl pastrīdēties, taču to, ka saule neriņķo ap zemi, vajadzētu zināt katram pirmklasniekam. Smieklīgi patiesībā, ka cilvēki savos apmēram 15 gados pat to nezin.

Vispār, par sabiedrību kā tādu runājot, palasīju Ulda ielikto rakstiņu. Reāli padomāju – vai tiešām mūsu jaunā paaudze lēnām uz degradāciju neiet? Lai gan, patiesībā, to noliegt nevarētu, jo mūsu valstī izglītība ir tāda, kāda nu viņa ir – cik daudz budžets atļauj, tik daudz arī saviem bērniem mācam un, diemžēl, tādi ir rezultāti. Neiedziļināšos sīkākās detaļās, bet vai tiešām tas mums ir vajadzīgs? To mēs novēlam visiem saviem bērniem? Iet ielās, sadot otram pa zobiem, nospārdīt un vēl pie reizes nolamāt ar necenzētiem vārdiem?

Arī šo bērnu vecāki – paši raudamies vismaz divās, trijās darba vietās, nemaz vairs neliekas zināt, ko reāli dara viņu pašu mazās atvases. Tas patiešām jau sāk dramatiski palikt. Kāpēc es par šo visu sāku runāt? Te jau ir iemesls tam, ka šādi sākoties ielu dzīvei, tiek aizmirsts par mācībām un pārējo pat nemaz nerunājot. Kur nu vēl zināt atbildes uz loģiskiem jautājumiem. Vai tiešām mūsu valdība to vēlas? Vai tāda būs arī mana bērna nākotne? Kaut ko patiešām nevarētu darīt lietas labā, lai tā nenotiek? Patiesībā, te jau varētu sekot vesela virkne jautājumu, bet, lai, nu, šoreiz paliek… apstāsimies šeit un padomāsim.

Par to, kā Lattelecom kāš naudu…

2010-04-26_2247Dusma par šo visu.

Nesaprotu vienu – kam vajadzīgs otrreiz divriteni izgudrot, ja tāds jau vienreiz ir ticis izgudrots? Jeb arī – kāpēc maksāt, ja blakuspakalpojumi, ko lietoju, tiek piedāvāti bez maksas?

Par ko īsti runa iet? Par Lattelecom, kuri ievieš maksas par pakalpojumiem, pie kuriem tā arī es klāt netieku.

Šovakar LTV7 mājas lapā bija doma paskatīties vienu “SeMs” raidījumu, bet… saskāros ar uzrakstu, ka, lai skatītos uz 72 stundām, ir jāsamaksā 35 santīmu naudiņas. Labi, aizsūtu pieprasījumu ar SMS starpniecību uz norādīto numuru, pretī saņemu, protams kodu, kuru ievadot, pretī saņem skatīšanās aktivizācijas kodu, kuru ievadīsi brīdī, kad izvēlēsies skatīties kādu konkrētu video. Nu, lūk. Pie video, protams šī autorizēšanās tiek pieprasīta, atverās logs, kurā ievadi aktivizēšanas kodu, tālāk, paziņojums, ka kods ticis apstiprināts un piedāvājums aizvērt logu. (Fak!) Nekas nenotiek.

Pārmainīju noklusēto brouzeri no Firefox uz Internet Explorer, cerībā, ka varbūt ir brouzeru vaina vai tamlīdzīgi, bet arī nekas nenotiek. Pie solītā un apmaksātā video tā arī netiku. Vēl viena dīvaina lieta- kamēr ņēmos ap visu šo, aizmirsu aktivizācijas kodu un nācās sūtīt otru SMS ar pieprasījumu, beigās noēda no mana konta Ls0.75 naudiņas un tā arī pie pakalpojuma netiku. Nu, labi, vells ar viņu!

Labi. Braucam tālāk. Pamanīju, ka tajos LTV arhīvos atrodams tāds tautā populārs raidījums kā “Zebra”. Tad nu nesaprotu, kāda velna pēc viņi kāš naudu par skatīšanos, kura pat nav pieejama, ja šo raidījumu fragmentuāli var skatīties DELFI TV (no tejienes pat uz RSS esmu parakstījies), vai arī pilnā garumā iekš TVNet Online.

Labi, par to raidījumu autortiesībām no LTV puses saprotu pilnīgi visu, taču, priekš kam vajadzīgs tāds pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā neejošu pakalpojumu? Varbūt kādam ir bijis līdzīgi?

Tiešām dusma. Un reizē – liels fuj

Kā leišu uzņēmēji patiesībā čakarē latviešus

Nesen, pāris dienas atpakaļ, tas ir, svētdien, 18. oktobrī, iekš TVNet lasu sekojošu ziņu:

Aptuveni 40% gadījumu, iegādājoties Lietuvā ražotu sieru, Latvijas iedzīvotājs patiesībā iegādājas siera izstrādājumu ar augu taukiem – tā norāda Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Tās biedri – Latvijas ražotāji – asi kritizē Pārtikas un veterināro dienestu, kas, viņuprāt, nepietiekami uzrauga iekšējo tirgu. Tādējādi ārvalstu uzņēmējiem ir lielākas iespējas maldināt patērētājus.

Citēju vēl rindkopu no šī raksta:

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs: “Kaitējums ir nopietns. Sviests maksā 2 Ls/kg, augu tauki – 60-70 santīmu kilogramā. Tātad šī starpība ir tā, ar ko var operēt negodīgs ražotājs.”

Pilns raksts. (No LNT ziņu materiāliem)

Ilgi cietos, līdz nolēmu tomēr neklusēt un dalīties savās domās par LNT ziņās redzētā un pēc savas pieredzes iegūtajiem materiāliem.

Patiesību sakot, jezga ap siera produktiem nav vienīgais. Sestdienas vakarā, iegriezos Līgatnes Pienotavas veikalā, kas pieder Akciju Sabiedrībai “Vigo”, gribēju pienu iegādāties, bet vienīgais, kas no vēl atradās veikalu plauktos (apmēram 20:50, brīdi pirms veikala slēgšanas) bija mūsu pašu “Lāse” un leišu “Marge”. Protams, tā kā pats strādāju vēl bāzē, kas piegādā produkciju šai bodei, izlēmu, ka jāpamēģina, lai gan jau no sākta gala ar zināmu skepsi esmu skatījies vispār uz šiem (leišu) produktiem.

Atvēru paku, ielēju glāzē. Skatos – tādas mazliet dīvainas putiņas, kas lejot sakrājas glāzē. Labi. Vēl dīvaināks ir termiņa ilgums – apmēram 2010. gads. Pagaršoju. Pirmais, kas patiešām nāca prātā – piens reāli ir taisīts no piena pulvera! Saprotu, ka vēl “Lāse” tiek dabīgi gatavots, bet nu šitais… vispār, būtu interesanti papētīt, cik pilnībā izmaksā dabīga piena pārstrāde un gatavošana no piena pulvera. Cik ilgi šitā mūs vazās aiz deguna šie leišu uzņēmēji?

Varētu jau te vēl un vēl uzskaitīt, bet intrigai atstāšu nākamajiem rakstiem.