Sēžu un atkal štukoju, ko lai te uzraksta. Sen nekas te nav tekstuāli “bīdīts” tieši par mani runājot.

Pirmām kārtām – sniegs kaut kā negaidot ir pārsteidzis, lai gan jā – viss ir atkal jau nokusis un ārā tāds patīkami vēss rudens šodien aiz loga. Bet neticami agri. Lai arī kā negribētos domāt kādas negatīvas domas šajos tumšajos rudens vakaros, tomēr tam visam ir arī sava romantika – pavērot pilsētu naktī un vakaros nodoties kādas interesantas literatūras lasīšanai. Tieši par literatūru runājot- domāju interesanto žurnālu “Ilustrētā zinātne”, kuru kaut kā, no šī gada sākuma esmu iecienījis pārlapot.

Labi, tas tā. Šodien un vakar ar draudzeni nedaudz pabijām Siguldā, kā arī Līgatnē pie manas mammas paciemojāmies. Par Siguldu runājot – tik daudz atkal tur ir jauna un neredzēta, kopš vasaras. Lielākais pārsteigums – izrādās, kopš vasaras vairs nav “Triju draugu” bistro, kura vietā tagad atrodas “Zaļumnieku piestātne”. Redz, atkal jau pierādās, ka Siguldā valda rīdzinieku bizness. Interesanta pieeja no Siguldas domes puses, lai tikai pēc iespējas vairāk piesaistītu dažādu tautību tūristus tikai apmeklēt šo pilsētu. Ne velti par Vidzemes Šveici nodēvēta.

Labi, laikam solīties laboties būtu kaut kā pārāk banāli, ka turpmāk pastāvīgi uzrakstīšu šeit par sevi kaut ko, bet nu… dzīve jau vienmēr savādāk iegrozās, nekā plānots.