Par gājēju luksoforiem un ne tikai…

Reizēm, atrodoties pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas gājēju pārejas, stāvot un gaidot zaļo gaismu domāju – nu, kam reāli vispār tie gājēju luksofori domāti? Tāpat daudzi pat neskatās – sarkans, zaļš, zils vai kāds tur deg – paskatās – auto nebrauc un skrien pāri, pat neskatoties, ka tūlīt pat, pēc apmēram 5 sekundēm iedegsies zaļais.

Un vispār – par satiksmes noteikumiem kā tādiem runājot – šodien tā dīvaini palikās. Uz tā paša krustojuma, skatos – brauc pāri valsts ceļu policija un tūlīt, pēc viņiem, skrien viens tieši pāri sarkanajam – lūk, redz, skrien gājējs pie sarkanā – par to viņam nekas, taču, ja kāds autovadītājs pamanītos pārbraukt sarkano, tā uzreiz, jā – brauc malā un maksā sodu. Vai šie satiksmes noteikumi rakstīti tikai autobraucējiem vai arī gājējiem? Kaut kā neesmu personīgi manījis, ka sodītu kājām gājējus par pārkāpumiem… it kā, kādā no jau vecajiem “Zebra” raidījumiem Timrota kungs šo lietu uzsvēra, taču, liekas, ka nekas tā arī netiek darīts lietas labā. Ai, ko tur daudz cepties.

Par to sniega izvešanu

Vispirmām kārtām, laimīgu jauno, 2011. gadu, mans lasītāj! Negribētu īpaši sabojāt noskaņojumu jau gada sākumā, bet “pacepšos” gan.

Braucu šovakar ar 11. trolejbusu (nedaudz pēc 9 vakarā) no Centrālās stacijas mājup. No Čaka ielas, kur viņam jānogriežas pa labi uz Stabu ielas, sākās problēmas. Apstājās aiz kaut kāda smagā auto. Tā uzreiz īsti nesapratu, kas par figņu, it kā biju dzirdējis par sniega izvešanu, kas it kā būtu loģiski ziemas laikā, bet… Bet! To nu tā kā varētu darīt brīdī, ja tas netraucē sabiedriskā transporta kustībai. Tālāk, braucot pa Stabu ielu, pirms Avotu ielas, kur trolejbusam ir pieturvieta, kur atkal kāds priekšā (gandrīz pieturvietā) bija noparkojis savu smago auto tā, ka normāls cilvēks pat ar vieglo automašīnu garām netiks. Labi, kaut kā izgrozījās, beigās atkal… vēl viena problēma – vietā, kur trolejbusam jānogriežas pa kreisi uz Avotu ielas, dēļ apbraukšanas manevra, krīt stanga. Vadītāja tāda pusnikna izkāpj laukā, palūgdama, lai, varbūt pabrauktu malā, lai trolejbuss tiek garām, bet pretī saņemot atbildi, ka, lai nu kā, bet “mēs savu darbu nepārtrauksim”. Nu, bļin. Ar šitādu attieksmi pret sabiedrisko transportu, kurš jau tā dēļ tiem sniega darbiem iekavējis grafiku par veselām 10+ minūtēm? Reāla dusma joprojām. Piedodiet.

Vai atceries? (#5)

Vācu jūras karaspēku bāze Rīgas ostā, 1918. gadā. Sagūglēts no tejienes. Protams, tur ir diezgan plašs materiāls vācu mēlē par to laiku, kas īsti notika tagadējā Eiropā. Pēc bildēm spriežot, interesanti fakti. Bet, lai vai kā viss tur īsti nebūtu bijis, daudz laimes, Latvija, Tavā deviņdesmit otrajā dzimšanas dienā!