Tā te vakar iedomājos. Gandrīz kā vecajos, labajos bērnības laikos, kad vēl paslēpes spēlējām – bija jāskrien ārā no slēpņa un jāskrien pie koka atzīmēties ar sekojošu frāzi: “Tuk, tuk… brīvā!” :)

Tad nu aizdomājos. Tagad tak Rīgā ar velosipēdu braucot pa Brīvības gatves izbūvēto veloceliņu ir līdzīgi. Esi taču pamanījis? Piebrauc pie krustojuma un atzīmējies kā pirmais. Nesaprotu tikai vienu, kādēļ daudzi šīs lietas ignorē. Neskatoties, ka ir atsevišķa podziņa un atsevišķs luksofors velobraucējiem, lielākā daļa vienalga izmanto vēl joprojām old school variantu – parastos gājēju luksoforus. Bet, ir viena būtiska lieta, ja ir šāda podziņa ar atsevišķu luksoforu, ko esmu jau pamanījis – nospiežot to un braucot pie velo-zaļās-gaismas, tev ir 100% priekšroka, ka nav vairs no automašīnām jāuzmanās, kā tas ir parasto gājēju variantā.

Gandrīz vai kā izvēle – braukt un grozīt galvu visos virzienos, vai tiešām kāds netuvojas no aizmugures, vai arī pie savas zaļās gaismas braukt droši pāri? Neuztraucies! Brīdī, kad tev kā velobraucējam deg zaļā gaisma, visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem (izņemot gājējus, protams) ir sarkanais. Protams, bez starpgadījumiem neiztikt – varbūt kāds [autobraucējs] tomēr vēl nav pie tā pieradis un pāršaus pāri? Bet nu, esmu novērojis, ka lielākā daļa šajā ziņā ir kulturāli. Būsim mēs, dārgie velobraucēji, arī un neskriesim pie sarkanā!

Paldies, protams, Nilam [Ušakovam] par šādu jauninājumu :) Tas tik ļoti ir patīkami un jācer uz vairāk šādiem veloceliņiem Rīgas ielās. Protams, gribās arī, lai šie veloceliņi būtu vienotā [ne atsevišķā] sistēmā, bet nu, tas viss ar laiku.