Kristaps raksta…  

Iekš ir šodien lasu…

[...]Par 10.Saeimas deputātiem vēlas kļūt 888 vīrieši un 351 sieviete. Augstākā izglītība ir 989 kandidātiem, vidējā – 248, pamata izglītība – diviem deputātu kandidātiem. [...]

Pilns raksts.

Nu, bļ… ko vispār tie tur ar vidējo un pamatizglītību tur dara? Kandidāti, ibio

Neo… Neo? Neo! Tā pirms apmēram kāda laika Latviju pāršalca šis noslēpumainais segvārds. Izvēlēts par godu Neo no filmas Matrix. No vienas puses, teikšu, veiksmīgi- tas, ka sāka atmaskot visus VID’us, spIDus (pēdējais paša izdomāts) un citas valsts tā jau finansiāli necaurspīdīgās iestādes. Saprotu, nebija tā smuki darīt, bet ko darīt, ja valsts jau melo visiem pat acīs skatīdamies?

Gāja laiks un, kā izrādījās, šis “noslēpumainais Neo” izrādījās neviens cits kā pats Ilmārs Poikāns, kurš savā, kā viņš pats izteicās, pagrīdē darbojies viens pats (intervija).

Kas tad īsti mani pamudināja uz šādu rakstu šodien? Vakar, cauri Stockmann, Rīgas centrā, dodoties, pamanīju “Privāto dzīvi”, kura jaunāko izdevumu rotā intervija tieši ar pašu smaidīgo un draudzīgo Ilmāru.

Tad nu radās jautājums – cik ilgi centīsies rakt “taisnību”, ka tā jau sen ir atrasta un visiem zināma? Cik ilgi vēl uzskatīsim, ka Ilmārs ir vainīgs?

Mana versija par šo visu apmēram ir sekojoša:

1. pamēģiniet, pirmkārt, piekļūt tā “vienkārši” valsts datu serveriem, pirms ko tālāk komentējiet, vai sodiet nevainīgu cilvēku;
2. tikpat labi viņa vietā varēja būt kāds cits;
3. nesaprotu šo policijas kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī, ja Neo visu šo laiku, kamēr darbojies, kontaktējies un konsultējies ar visiem tautā labi zināmo raidījuma “Kas notiek Latvijā?” žurnālistu Jāni Domburu. Vai tad nevajadzēja drīzāk tad nopratināt viņu? To, starp citu, pats Jānis izstāstīja šinī intervijā LTV raidījumam “Panorāma”.

Par šiem punktiem runājot, tā vien liekas, vai nu Valsts Policija ir kaut ko būtisku garām palaidusi, vai arī vienkārši par muļķiem izliekas. Vēl par to pirmo punktu runājot, joprojām jautājums paliek aktuāls – kāpēc šīs VID datu sistēmas galvenais administrators saņēmis tikai, ja tā var teikt, “maigu” rājienu, bet Neo, turpretī, ietupināt aiz restēm par, praktiski, neko? Kaut kā dīvaini par to visu paliek domājot joprojām.

Galu galā – tāpat skaidrs – taisnība būs tautas pusē.

De Facto: “Šonedēļ Saeimas deputāti negaidīti atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka turpmāk 1.septembrī jeb Zinību dienā Latvijā alkoholu nedrīkstēs tirgot. Grozījumu autori cer, ka tādējādi mazināsies alkoholu lietojošo jauniešu skaits. Alkohola tirgotāji šādu deputātu ideju jau nosaukuši par populistisku, jo pusaudžu vēlmi nomēģināt grādīgo dziru šādas „sausais likums zinību dienā diez vai mazinās. Mēs nolēmām veikt nelielu eksperimentu ar slēpto kameru un pārbaudīt -cik viegli vai grūti ir skolas vecuma bērnam tikt pie grādīgā.”

Bērni alkoholu brīvi var nopirkt jebkur

[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=Ih-imqdk390]
YouTube

Tad nu jautājums pēc redzētā – vai ir kāda lieta, kas vairs šinī valstī būtu neiespējama?

Šovakar pie Pods.lv raksta sasmējos. Japets savā komentārā pielicis bija šādu video-

[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=h8aAZ1DGn_Y]
YouTube

Lasot un skatoties savas vecās sabirušās ziņas, uzdūros pēdējā “De Facto” raidījuma tematam par to, ka, iespējams, atgriezīsimies atpakaļ Krievijas savienībā.

Bet tikmēr Latvijas mēģinājumi izrāpties no pašreizējās krīzes nav palikuši nepamanīti arī pasaulē. Turpinot de facto aizsākto tradīciju ārvalstu ekonomistu skatu no malas šoreiz uzklausījām pazīstamo Krievijas ekonomistu Mihailu Hazinu. Viņš pieder pesimistisko ekspertu frontei un uzskata, ka cerēt uz drīzu atkopšanos ir naivi. Hazins teic ka ar Krievijas atbalstu dzīve Latvijā būtu bijusi vieglāka. (ltvpanorama @ YouTube)

[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=AiKgPfNyeJ4]
YouTube

Manas domas par redzēto liek domāt, ka patiesībā Krievijai jau no laika gala ir bijusi liela ietekme, tad nu jautājums- ko mēs vispār darām Eiropā?

Ja vēl palasa plaši un daudz vēstures grāmatas, tad sanāk, ka, lai cik kari šeit Latvijā ir bijuši, vienmēr esam centušies mukt no lielā kaimiņa – krieva. Bet, ko tas mums deva? Vārda brīvību? Un tālāk- aizas mala? Iekšā Eiropā tikai tāpat- principa pēc, jo “daudzi” tā vēlējās?

Ziniet, te daudzkārt der teiciens- vienmēr ir labi, kur mūsu nav. Un Eiropā, manuprāt, mēs neesam mēs paši, bet kāds cits… nu, atzīstiet. Lai gan, vispār – kas slikts būtu tagad, ja paliktu tajā pašā krieva pusē?

Pirmdiena: Meteora terors Latvijā;
Otrdiena: Cilvēks vantīs, kurš lūkojas uz Rīgas meitenēm;
Trešdiena: Būvlaukumā atrod aizvēsturiska dinozaura skeletu;
Ceturtdiena: Daugavā redzēta Nesija;
Piektdiena: Kurzemē grants karjerā atklāj dimantu atradnes;
Sestdiena: Vecrīgā skraida Sniega cilvēks un biedē iedzīvotājus;
Svētdiena: Mūrniece paziņo, ka patiesībā ir vīrietis jeb pirmais transvestīts politiskajā elitē un uz darbu vairs nenāks;

via

Lūk, kādam rakstam uzdūros iekš Apollo ziņu portāla:

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka bērniem skolā būs jāsāk iet no sešu gadu vecuma. Pašlaik bērni skolas gaitas sāk no septiņu gadu vecuma.

Izlasot šo pirmo rindkopu, prātā tikai viena doma – “WTF?! Kas tas par idiotismu?”

Zinu teikt tikai vienu – kad man būs pašam sava mazāka atvase, tad darīšu kā man liekas pareizāk, nevis kā uzspiež MK uzliktie noteikumi. Jūtu, jo tālāk kaut ko viņi cenšas lemt, jo sviestaināk… nevajag taču censties standartizēt visus atkal vienā rāmī. Tāda sajūta kā Padomju Savienības gados – kā Kremlis teica, tā darījām, tikai tagad noteikumus diktē mūsu pašu ministriņi. Atkal sajūta, ka esi pie kaut kā piesiets… kādēļ? Kur palikusi solītā rīcības brīvība?

Tikko, pārlasot savas iekrātās ziņas, uzdūros LTV Panorāmas YouTube ziņām. Tad izrādās, šajā jaunajā sezonā, iekš LTV, gaidāmi vēl trīs jauni politiskie raidījumi.

[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=cwG-Dh5Z-b4]
YouTube

Tagad tā parēķinot, teju vai katru darba dienu ir vismaz pa vienam politiskajam raidījumam. Es tikai tā ceru, ka tas apgaismos mūsu ministriņu prātiņus pareizajā virzienā, ka nekādas “krīzes” patiesībā nav, kā dažs labs vēl joprojām uz lielās politiskās skatuves bļaustās…

Neaizgāju nobalsot. Kāpēc tā? Atbilde pavisam īsi un konkrēti- nav īsti par ko un nav mazākās vēlmes atkal aizdoties dēļ tā, ka joprojām zinu, ka ātri vien ievēlētie cilvēki saeimas jūklī izgāzīsies tāpat, kā tas jau bijis visus šos iepriekšējos gadus. Nu, pārlieciniet, ka tā nebūs.

Varbūt arī otrs iemesls- arī laikam pazaudējis savā papīru jūklī būšu to vēstuli, kur bija norādīts mans vēlēšanu iecirknis un vēlētāja kārtas numurs. It kā varēja jau pazvanīt un noskaidrot to visu, taču nezkāpēc neceļās roka to visu darīt.

Nezkāpēc liekas, ka tomēr visa šitā padarīšana ir joprojām cilvēku čakarēšana, ka joprojām viss būs labi, mēs darīsim ko solām…, bet kā ir reāli? Solīts taču makā nekrīt. Pietiek ar to, ka redzu, kas notiek manā deguna galā – gājēju pārejas nav sataisītas, skolas verās ciet… Kāds kaut ko dara šajā lietas labā? Piedodiet, bet nē.

Un vēl- tagad notiek Eiroparlamenta vēlēšanas. Viss no mazas valstiņas ir izstiepts lielā Eiropas līmenī. Vai jums tā nešķiet, ka tie paši cilvēki tur augšā nesēž, kas vēl toreizējā Šķēles laikā tur nesēdēja? Tas gan vairāk par to Šlesera mūli domāts, kas tagad rotā katras piektās mājas sienu un stūri Rīgas centrā.

Tie paši vēži, tikai citā kulītē, piedodiet. Parādiet, ka bez vēlēšanām jūs tur augšā kaut ko darat lietas labā, ne tikai solat. Tad varbūt padomāšu aiziet un godīgi kādu iebalsot. Un netēlojiet bērnudārzu nezinot, kas tagad jādara.

Labi, pietiks cepties. Uz brīdi vismaz vieglāk palikās, bet cik ilgi? Jāiet pie dabas laukā vismaz. Uz dārzu svaigu gaisu paelpoties.

Lūk, kur paliek visas Latvijas finanses, kad valstī ir krīze…

via