Neo. Vainīgs vai nē?

Matrix NeoNeo… Neo? Neo! Tā pirms apmēram kāda laika Latviju pāršalca šis noslēpumainais segvārds. Izvēlēts par godu Neo no filmas Matrix. No vienas puses, teikšu, veiksmīgi- tas, ka sāka atmaskot visus VID’us, spIDus (pēdējais paša izdomāts) un citas valsts tā jau finansiāli necaurspīdīgās iestādes. Saprotu, nebija tā smuki darīt, bet ko darīt, ja valsts jau melo visiem pat acīs skatīdamies?

Gāja laiks un, kā izrādījās, šis “noslēpumainais Neo” izrādījās neviens cits kā pats Ilmārs Poikāns, kurš savā, kā viņš pats izteicās, pagrīdē darbojies viens pats (intervija).

Kas tad īsti mani pamudināja uz šādu rakstu šodien? Vakar, cauri Stockmann, Rīgas centrā, dodoties, pamanīju “Privāto dzīvi”, kura jaunāko izdevumu rotā intervija tieši ar pašu smaidīgo un draudzīgo Ilmāru.

Tad nu radās jautājums – cik ilgi centīsies rakt “taisnību”, ka tā jau sen ir atrasta un visiem zināma? Cik ilgi vēl uzskatīsim, ka Ilmārs ir vainīgs?

Mana versija par šo visu apmēram ir sekojoša:

  1. pamēģiniet, pirmkārt, piekļūt tā “vienkārši” valsts datu serveriem, pirms ko tālāk komentējiet, vai sodiet nevainīgu cilvēku;
  2. tikpat labi viņa vietā varēja būt kāds cits;
  3. nesaprotu šo policijas kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī, ja Neo visu šo laiku, kamēr darbojies, kontaktējies un konsultējies ar visiem tautā labi zināmo raidījuma “Kas notiek Latvijā?” žurnālistu Jāni Domburu. Vai tad nevajadzēja drīzāk tad nopratināt viņu? To, starp citu, pats Jānis izstāstīja šinī intervijā LTV raidījumam “Panorāma”.

Par šiem punktiem runājot, tā vien liekas, vai nu Valsts Policija ir kaut ko būtisku garām palaidusi, vai arī vienkārši par muļķiem izliekas. Vēl par to pirmo punktu runājot, joprojām jautājums paliek aktuāls – kāpēc šīs VID datu sistēmas galvenais administrators saņēmis tikai, ja tā var teikt, “maigu” rājienu, bet Neo, turpretī, ietupināt aiz restēm par, praktiski, neko? Kaut kā dīvaini par to visu paliek domājot joprojām.

Galu galā – tāpat skaidrs – taisnība būs tautas pusē.

Par autobraucēju kultūru

Vakar noskatījos “Zebras” veidoto sižetu par to, kā tad brauc autovadītāji Albānijā. It kā biju par šo valsti kā tādu dzirdējis, bet… par autovadītāju (braukt)prasmi – tas bija patiešām šoks.

LTV1 raidījums ‘Zebra’ ciemojas Albānijā un secina, ka šajā valstī satiksmes haoss pārspēj gandrīz visu iepriekš redzēto. Jo īpaši tad, ja autovadītāju redzeslaukā parādās ceļu policists: viņa funkcijas paliek noslēpumā tītas, bet momentā izveidojas sastrēgums, kas pazūd tikai kopā ar pašu likuma pārstāvi.

Video pats šeitan.

Nu, kādam vēl ir kādi jautājumi par to, ka Latvijā autobraucēji ir dikti nekulturāli, kuri (pat) ceļu satiksmes noteikumus neievēro? ;)

Par to, kā Lattelecom kāš naudu…

2010-04-26_2247Dusma par šo visu.

Nesaprotu vienu – kam vajadzīgs otrreiz divriteni izgudrot, ja tāds jau vienreiz ir ticis izgudrots? Jeb arī – kāpēc maksāt, ja blakuspakalpojumi, ko lietoju, tiek piedāvāti bez maksas?

Par ko īsti runa iet? Par Lattelecom, kuri ievieš maksas par pakalpojumiem, pie kuriem tā arī es klāt netieku.

Šovakar LTV7 mājas lapā bija doma paskatīties vienu “SeMs” raidījumu, bet… saskāros ar uzrakstu, ka, lai skatītos uz 72 stundām, ir jāsamaksā 35 santīmu naudiņas. Labi, aizsūtu pieprasījumu ar SMS starpniecību uz norādīto numuru, pretī saņemu, protams kodu, kuru ievadot, pretī saņem skatīšanās aktivizācijas kodu, kuru ievadīsi brīdī, kad izvēlēsies skatīties kādu konkrētu video. Nu, lūk. Pie video, protams šī autorizēšanās tiek pieprasīta, atverās logs, kurā ievadi aktivizēšanas kodu, tālāk, paziņojums, ka kods ticis apstiprināts un piedāvājums aizvērt logu. (Fak!) Nekas nenotiek.

Pārmainīju noklusēto brouzeri no Firefox uz Internet Explorer, cerībā, ka varbūt ir brouzeru vaina vai tamlīdzīgi, bet arī nekas nenotiek. Pie solītā un apmaksātā video tā arī netiku. Vēl viena dīvaina lieta- kamēr ņēmos ap visu šo, aizmirsu aktivizācijas kodu un nācās sūtīt otru SMS ar pieprasījumu, beigās noēda no mana konta Ls0.75 naudiņas un tā arī pie pakalpojuma netiku. Nu, labi, vells ar viņu!

Labi. Braucam tālāk. Pamanīju, ka tajos LTV arhīvos atrodams tāds tautā populārs raidījums kā “Zebra”. Tad nu nesaprotu, kāda velna pēc viņi kāš naudu par skatīšanos, kura pat nav pieejama, ja šo raidījumu fragmentuāli var skatīties DELFI TV (no tejienes pat uz RSS esmu parakstījies), vai arī pilnā garumā iekš TVNet Online.

Labi, par to raidījumu autortiesībām no LTV puses saprotu pilnīgi visu, taču, priekš kam vajadzīgs tāds pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā neejošu pakalpojumu? Varbūt kādam ir bijis līdzīgi?

Tiešām dusma. Un reizē – liels fuj

Cik viegli Latvijā ir nopirkt alkoholu?

De Facto: “Šonedēļ Saeimas deputāti negaidīti atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka turpmāk 1.septembrī jeb Zinību dienā Latvijā alkoholu nedrīkstēs tirgot. Grozījumu autori cer, ka tādējādi mazināsies alkoholu lietojošo jauniešu skaits. Alkohola tirgotāji šādu deputātu ideju jau nosaukuši par populistisku, jo pusaudžu vēlmi nomēģināt grādīgo dziru šādas „sausais likums zinību dienā diez vai mazinās. Mēs nolēmām veikt nelielu eksperimentu ar slēpto kameru un pārbaudīt -cik viegli vai grūti ir skolas vecuma bērnam tikt pie grādīgā.”

Bērni alkoholu brīvi var nopirkt jebkur

[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=Ih-imqdk390]
YouTube

Tad nu jautājums pēc redzētā – vai ir kāda lieta, kas vairs šinī valstī būtu neiespējama?

No rietumiem – atpakaļ austrumos?

Lasot un skatoties savas vecās sabirušās ziņas, uzdūros pēdējā “De Facto” raidījuma tematam par to, ka, iespējams, atgriezīsimies atpakaļ Krievijas savienībā.

Bet tikmēr Latvijas mēģinājumi izrāpties no pašreizējās krīzes nav palikuši nepamanīti arī pasaulē. Turpinot de facto aizsākto tradīciju ārvalstu ekonomistu skatu no malas šoreiz uzklausījām pazīstamo Krievijas ekonomistu Mihailu Hazinu. Viņš pieder pesimistisko ekspertu frontei un uzskata, ka cerēt uz drīzu atkopšanos ir naivi. Hazins teic ka ar Krievijas atbalstu dzīve Latvijā būtu bijusi vieglāka. (ltvpanorama @ YouTube)

[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=AiKgPfNyeJ4]
YouTube

Manas domas par redzēto liek domāt, ka patiesībā Krievijai jau no laika gala ir bijusi liela ietekme, tad nu jautājums- ko mēs vispār darām Eiropā?

Ja vēl palasa plaši un daudz vēstures grāmatas, tad sanāk, ka, lai cik kari šeit Latvijā ir bijuši, vienmēr esam centušies mukt no lielā kaimiņa – krieva. Bet, ko tas mums deva? Vārda brīvību? Un tālāk- aizas mala? Iekšā Eiropā tikai tāpat- principa pēc, jo “daudzi” tā vēlējās?

Ziniet, te daudzkārt der teiciens- vienmēr ir labi, kur mūsu nav. Un Eiropā, manuprāt, mēs neesam mēs paši, bet kāds cits… nu, atzīstiet. Lai gan, vispār – kas slikts būtu tagad, ja paliktu tajā pašā krieva pusē?