21. gadsimts: tehnoloģiju progress vai nožēla?

Uzvilka mani šovakar uz domām “Tautas balsī” (LNT) redzētais materiāls (precīzi neatradu, bet, re, kur “Dienas” raksts) par to, ka tagad uz iPhone ir aplikācija, kas atļauj ar mobilā telefona starpniecību izsūdzēt garīdzniekam savus grēkus. Tad nu sāku domāt.

Pirmām kārtām, nekādā ziņā neatbalstu. Grēksūdzei jābūt privātai. Ne tādā ziņā, ka rakstot īsziņu, vai kādā citā veidā, bet patiešām privātai. Pats kā katoļticīgais varu teikt vienu, ka paši priesteri (mācītāji) ir tieši tādēļ, ka viņi ir Dieva izredzētie jeb tā sauktie starpnieki starp cilvēkiem un “to tur augšā” un, tas, ka tu tagad aizej izsūdzēt, piemēram, katoļu priesterim savus grēkus, tas paliek viss anonīmi un nekur nedrīkst izpausties. Reāli padomājot, kāda vairs tur anonimitāte, ja tas notiek ar kaut kādu telefona starpniecību?

Vispār runājot. Dikti liela nožēla par 21. gadsimtu kā tādu. Visi kaut kur stūros salīduši – sūta virtuālas vēstules, bučiņas, apskāvienus un tā tālāk, un tā joprojām, bet… bieži aizmirstam viens otram acīs paskatīties. Pat kauns visus tos ziņu portālus lasīt. Vai tiešām noriet viens otru kā suņiem interneta plašumos tagad ir modē? Mans ieteikums – satikties reāli un izrunāt aci pret aci kā vecos, labos laikos.

Par izglītību runājot. Tagad visādi e-žurnāli sadomāti, visādas e-lietas… pat internetu jau no pirmās klases, bezmaz vai sāk mācīt. Sanāk jau interesants fakts, ka bērns drīzāk iemācās pazīt datora klaviatūru, nekā izkopt savu rokrakstu. Vai mūsu bērni šajā tehnoloģiju progresa nākotnē pazīs arī tādu lietu kā grāmatas? Labi, atzīšos, ka neesmu nekāds dižais grāmatu lasītājs, bet nu tomēr, saviem bērniem nenovēlētu atstāt novārtā šīs jau gadsimtiem ilgi iegūtās un izkoptās tradīcijas.

Vai tu pats, atminies, kad pēdējo reizi, piemēram, kādam parastā pasta vēstuli ar roku rakstīji? Jā, pats esmu rakstījis. Bija tāda lieta. Forši no vienas puses un mīļi reizē. Kaut kā reizēm domāju, ka gribētu pie tā visa atgriezties, bet… tehnoloģijas pārņem visu. Nedaudz skumīgi, bet fakts. Varbūt, ka reāli nav nemaz tik traki, ko? Grūti pat iedomāties vairs savu dzīvi bez mobilā telefona un visām apkārtējām tehnoloģijām, lai gan reizēm var mēģināt pārvarēt gribēšanu. Gandrīz kā gavēnis. Varbūt vērts pamēģināt?

Kā leišu uzņēmēji patiesībā čakarē latviešus

Nesen, pāris dienas atpakaļ, tas ir, svētdien, 18. oktobrī, iekš TVNet lasu sekojošu ziņu:

Aptuveni 40% gadījumu, iegādājoties Lietuvā ražotu sieru, Latvijas iedzīvotājs patiesībā iegādājas siera izstrādājumu ar augu taukiem – tā norāda Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Tās biedri – Latvijas ražotāji – asi kritizē Pārtikas un veterināro dienestu, kas, viņuprāt, nepietiekami uzrauga iekšējo tirgu. Tādējādi ārvalstu uzņēmējiem ir lielākas iespējas maldināt patērētājus.

Citēju vēl rindkopu no šī raksta:

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs: “Kaitējums ir nopietns. Sviests maksā 2 Ls/kg, augu tauki – 60-70 santīmu kilogramā. Tātad šī starpība ir tā, ar ko var operēt negodīgs ražotājs.”

Pilns raksts. (No LNT ziņu materiāliem)

Ilgi cietos, līdz nolēmu tomēr neklusēt un dalīties savās domās par LNT ziņās redzētā un pēc savas pieredzes iegūtajiem materiāliem.

Patiesību sakot, jezga ap siera produktiem nav vienīgais. Sestdienas vakarā, iegriezos Līgatnes Pienotavas veikalā, kas pieder Akciju Sabiedrībai “Vigo”, gribēju pienu iegādāties, bet vienīgais, kas no vēl atradās veikalu plauktos (apmēram 20:50, brīdi pirms veikala slēgšanas) bija mūsu pašu “Lāse” un leišu “Marge”. Protams, tā kā pats strādāju vēl bāzē, kas piegādā produkciju šai bodei, izlēmu, ka jāpamēģina, lai gan jau no sākta gala ar zināmu skepsi esmu skatījies vispār uz šiem (leišu) produktiem.

Atvēru paku, ielēju glāzē. Skatos – tādas mazliet dīvainas putiņas, kas lejot sakrājas glāzē. Labi. Vēl dīvaināks ir termiņa ilgums – apmēram 2010. gads. Pagaršoju. Pirmais, kas patiešām nāca prātā – piens reāli ir taisīts no piena pulvera! Saprotu, ka vēl “Lāse” tiek dabīgi gatavots, bet nu šitais… vispār, būtu interesanti papētīt, cik pilnībā izmaksā dabīga piena pārstrāde un gatavošana no piena pulvera. Cik ilgi šitā mūs vazās aiz deguna šie leišu uzņēmēji?

Varētu jau te vēl un vēl uzskaitīt, bet intrigai atstāšu nākamajiem rakstiem.

Bez akcīzes – internetā?

Nupat, savā Gūgles rīderī lasu interesantu ziņu, kas tika rādīts iekš LNT ziņām, tad nu izdomāju uzmeklēt šo vietni un, lūk:

bezakcizes.lv

Mārtiņš, portāla izveidotājs: “Respektīvi cigaretes mums nevienā brīdī nepieder, varat viņas pie mums meklēt, bet viņas ir Ukrainā un šis nerezidents tās dāvina Latvijas iedzīvotājiem.” (LNT ziņas)

Dīvaini jau sanāk – VID neko pierādīt nespēj, ja pati prece pie pašiem, tā teikt – ‘izplatītājiem’ neatrodas. Tas nozīmē – jauna mārketinga sākumu, lai apietu visus akcīzes nodokļu pielikumus?