Atvaļinājuma piezīmes #3

Vasara jau cauri. Atvaļinājums arī. Lai arī vēl viena diena palikusi vairs, taču tā var teikt. Par atvaļinājumu runājot, tas godam daudzmaz pagājis. Pirmo nedēļu pabiju pa Rīgu, ta Līgatni, beigās aizbraucu uz Latgali atpūsties pāris dienas un nu, tagad jau otrās nedēlas lielāko daļu pa Līgatni pūšos.

Tā jau laiks te tāds- ta apmācies, ta saulains, bet vasarīgs. Padarīts arī daudz. Kartupeļi uz lauka novākti, cik nu daudz mums viņi ir – kas jau arī pats galvenais. Tā jau bez tiem arī āboli dārzā netrūkst, kas no koka birst ik mīļu brīdi.

Un tomēr – ir labi paņemt kaut mazu atslodzi no visa – lielpilsētas darbiem un visām lietām. Labi, tagad nedomāšu par to visu negatīvo, tam atlicināšu laiku domāt visu nākamo nedēļu, kad būšu atkal atpakaļ darbos no nelielās atpūtas. Divas nedēļas ir tieši laiks, lai normāli atpūstos, jo, domāju, ka trešā nedēļa būtu nedaudz jau par traki daudz. Bet nu… dzīvosim- redzēsim.

Par LDz un bagāžas pārvadājumiem

Kaut kā dīvaini šovakar, uz Rīgu braucot, palikās. Iekāpjot vilcienā no Līgatnes uz Zemitāniem, maksai par biļeti (Ls 1,65 līdz Zemitāniem) papildus tika pieprasīta samaksa par manu bagāžu – divriteni un divām mugursomām Ls0,50 apmērā. Tad nu radās tāds interesants jautājums – kāpēc tad uz Līgatni no Rīgas braucot, nekas tāds nebija jāmaksā? Par bagāžu vilcienos jānorēķinās vai kā? Šito sistēmu joprojām nesaprotu…

Cik arī papētīju pašu LDz mājas lapu, nekādas plašākas informācijas par šo tēmu arī nav. Dīvaini… labi, vēl pie informācijas par biļešu cenām nedaudz atradu, ka Rīgas robežās maksa par bagāžas pārvadājumiem pielīdzināma Ls0,15. Tālāk gan jāparēķina, cik par katru nākamo kilometru ārpus galvaspilsētas. Lai nu kā, tas nu gan ir mazs – mazītiņš fui “Latvijas Dzelzceļa” virzienā.

Kas tad atkal te? (Jeb kārtējā nedēļas nogale)

Pirmām kārtām, sveiciens jau aizejošajā 8. martā visām daiļā dzimuma pārstāvēm! Te bildīte pieejama jūsu desktopam. Priecējiet nu acis!

Labi, tas nu tā. Pagaidām apsveikumus pie malas, bet kas tad noticis pa visu šo laiku, kamēr tiku klusējis?

Darbs, darbs un vēlreiz- darbs. Tas jau lielāko daļu no mums, blogeriem, kamēr klusējam un neko neuzrakstam. Varbūt pie vainas aizejošās ziemas un tuvojošā pavasara nogurums? Arī man – darbā daudz pārmaiņu, tas varbūt papildus nogurumu uzdzen. Par krīzi runājot – a kurš vispār tautās palaida, ka ir krīze? Labi, viss dārgs, bet tāpat taupīgi jādzīvo un viss. Esmu optimists no vienas puses un to ir teikuši man daudzi. Turpināt lasīt

7 lietas

Labi. Tā, kā neviens* man stafeti nenodos, runāšu tāpat. (*papildināts te* Heh, stop! Paldies Tomam – izrādās Madara jau bija mani norādījusi – netīšām palaidu to garām) Galu galā, kas sunim asti cels, ja ne pats?
Sekojot pēc laacz minētā 7 lietu parauga, tad nu lietas, ko vēlos par sevi atklāt.

  1. Nekad un vēlreiz nekad nesekoju sabiedrības “rāmjiem”. Neskriešu lietām pakaļ, kas ir aktuālākais patlaban. Dzīvoju pēc principa – labāk vēlāk, nekā nekad un galu galā secinu, ja ne tās, tad vēl labākas lietas atnāks pie manis.
  2. Esmu īstens latvietis, kuram māte ir latgaliete, tēvs – kurzemnieks, bet es pats te pa vidu starp abiem reģioniem – Rīgā dzimis, audzis/mācījies Siguldā, atgriezies atpakaļ Rīgā. Tagad tikai Siguldu nomainījusi Augšlīgatne, kur ik pa laikam aizbraucu pie mammas ciemā. Tā, jokojot – ne velti reizēm man pa galvu arī Liepājas vēji blandās :D
  3. Neesmu tā pa īstam kāvies. Neatbalstu vispār, bet vienreiz gan, vēl pamatskolas laikos, kad Siguldas 2. pamatskolā (bij. Siguldas internātskolā, – piez.) mācījos, vienam kādu dienu tā pa pakausi sadevu, ka visu dienu kā gailis staigāju un jutos kā dienas varonis. Bet, kam vispār tā varonība vajadzīga?
  4. Smēķēt nesmēķēju, bet kas gan dzīvē nav pamēģināts? Atceros gadījumu ar kaimiņpuiku un manu bijušo klasesbiedru. Šis kādu vakaru paņēmis cigarešu paciņu no sava senčuka, nogājām pagrabā, tā teikt, dūmu uzvilkt. Atceros, kā es toreiz rīstījos un šķaudīju pēc tā visa, bet galarezultātā – smirdīga elpa, kuru pēc tam, vēlāk, sajuta mamma, kura pieķēra mani un stāvēdama vannas istabā man lika uzpīpēt viņas klātbūtnē, bet es – ‘ne par ko’ un tā tālāk… sāku attaisnoties. Tā arī pa īstam nekad neesmu sācis…
  5. Alko – nekad neesmu bijis naturālā pālī, lai gan, kā saka – “shit happens” – dažu reizi sanāk pār strīpu pāršaut… bet, pēc ilgas filmas līmēšanas un analizēšanas tomēr atminos iepriekšējā vakarā notikušo. Tā, pēc kārtīgas pasēdēšanas.
  6. Blogoju jau 607 dienu (tas uz šodienu tieši) … tas, ja kāds nezināja un neskaitīja līdzi manām dienām. Pirmā vietne bija iekš WordPress’a, tad (kā dāvana savā iepriekšējā dzimšanas dienā) pārvācos pie Toma uz viņa vēl toreiz, vairāk nekā pirms gada, veidoto nee.lv (projekts diemžēl miris dabīgā nāvē, kurš tagad pieder jau pie valsts.lv piedāvātajiem domēniem), tad tagad esmu šeit – pats, beidzot, ar savu domēna vārdu :)
  7. Par attiecībām runājot, ir bijušas visādas “kreisās attiecības”, bet tādas īstās tikai varbūt tagad tikai kādas trešās būs, kuras apmēram gadu (un vairāk) ilgušas. Ar tagadējo draudzeni kopā drīz būs jau 2,5 gadi… bet, laiks jau rādīs.

Stafeti nododu tālāk vēl 7 blogeriem:

  1. iivam
  2. Jokerz‘am
  3. Natalie
  4. dabbler
  5. Zandim
  6. Agrim Krustam
  7. …kā arī, protams, manis iecienītajam latgaļu pārstāvim - Cyxob!

*links – nosaukuma sakritības pēc :D