Liepājas blogeru bura #2 un Liepāja (Part II)

Negribās jau parādā palikt savam lasītājam, tad nu jāpaturpina raksta sērija par Liepāju.

Svētdiena, 5. aprīlis. Rīts, cik atceros pasakains. Izgulējāmies godam viesnīcas apartamentos. Pamodos ap kādiem 8:00… pirmais etaps bija nokāpt lejā brokastīs, kur mūs gaidīja viesnīcas klātais zviedru galds, ko bijām pasūtījuši pie palikšanas viesnīcā.

Pēc apmēram 9:00 izgājām pastaigā pa Liepāju. Pirmais mērķis bija, kā jau svētdienā kristietim pienākās, baznīcas apmeklējums. Izvēle krita uz  Svētā Meinarda baznīcu. Vēlāk izmetām loku gar jūru. Laiks tiešām bija pa pirmo, ka gandrīz tiešām sāka likties, vai tik vasara nav atnākusi. Sen, jāsaka, pa Liepāju tā ar kājām netika staigāts, lai gan, jāsaka, man šeit radi dzīvo un vairāk tiku izbraucis te ar automašīnu.

Atgriezāmies pēc kāda laiciņa savā viesnīcas numurā, pa ceļam sapērkoties nedaudz kaut ko ēdamu, jo vēders pieprasīja savu. Nedaudz pēcpusdienas snauda, pēc kuras pavēros caur viesnīcas logu- ārā migla… wtf? Paskatījos sava mobilā telefona laika ziņās – Rīgā smuka saulīte, bet te? Migla! Totāla migla. No vienas puses biju iedomājies skaistu laiku, kas saglabāsies līdz pat pirmdienai, kamēr esam te, bet nu, še, tev!

Vakarpusē vēl nedaudz pastaigas. Izstaigājām nedaudz gājēju ielu, kas atrodās pilsētas centrā, blakām slavenajai rokkafejnīcai. Iekšā gan nebijām, bet garām nostaigājām. Apbrīnojām roku nospiedumu izstādi ielas malā, kurus tur atstājuši visi Latvijā populārākie pop, roka (un ne tikai) mākslinieki. Diezgan pat interesanti. Uzzinājām daudz jauna, ko pat es visu savu bērnību par šīm vecajām ansambļu un grupu apvienībām netiku dzirdējis.

Pati dienas pievakare beidzās ar visgarāko pastaigu- aizstaigājām no centra līdz pat attālajam karaostas tiltam, kurš savieno Liepāju ar tās piederošo karaostu. Diemžēl, pāri vēl netikām, jo tur notiek tilta atjaunošanas darbi, par cik pāris gadus atpakaļ kādas vētras laikā vienā no tilta balstiem ieskrēja kāds kuģis, sabojājot tilta mehānismu. Atpakaļceļā nodomāju, ka turpat netālu tak ir jūra, kādēļ gan neaiziet līdz turienei? Beigās, kā izrādās, uzgājām veco ceļu līdz Liepājas karaostas jūras molam, kuru izstaigājām līdz pašam galam. Nu, fantastiski! Apkārt viena, bieza migla, bet mēs maldāmies kā tādi tūristi pa vēsturiskām vietām. Pa ceļam nedaudz lietus arī patrāpījās, bet tā, pavisam nedaudz.

Mazliet noguruši un nosaluši, bet laimīgi atgriezāmies viesnīcas numurā. Cik nu daudz bija apskatīts, bet tik un tā – iespaidu gana. Turpinājums vēl sekos…

Liepājas blogeru bura #2 un Liepāja (Part I)

Nu tā. Laikam pāris vārdos jāuzraksta par to, kā ta man tur gāja. Ja būtu jādefinē vienā vai divos vārdos, tad – lieliski! Bet, ja pāris rindkopās, tad lasi zemāk.

Sestdiena, 4. aprīlis. Dikti saulaina un skaista diena. Pēcpusdienā, kā jau bija sarunāts, centrā sagaidīju draudzeni. Autobusa biļetes jau biju iepriekš rezervējis bezrindas.lv, tā, ka nevajadzēja lieki uztraukties par to, ka būs jāstāv garās rindās pēc biļetēm un tā tālāk, lai gan, kā beigās izrādījās, bijām vienīgie, kas bija pasūtījuši tās e-biļetes, jo, pat šoferis no sākuma pat apmulsa, kad rādīju, iekšā kāpjot, savu pasi.

Aizbraucām godam un diezgan pat ātri. Tā vismaz likās, ka tās 3,5 stundas aizritēja vēja spārniem veroties caur autobusa logiem Latvijas skaistajās ainavās. Ieripinājāmies Liepājā tā kaut kur ap 19:25 (pat ātrāk, nekā bija plānots), nepagāja ne pāris mirkļu, stāvam pret centrālo staciju un dzirdu- zvana telefons. Paceļu, bet tur- Toms. Saka, ka, kopā ar Kasparu jau gaidot jau netālu no ‘Blogeru buras’ norises vietas Fontaine Royal viesnīcas bārā. Saka, lai kāpjot pirmajā tramvajā un braucot apmēram divas pieturas- pāri tirdzniecības kanālam, ka viņi mūs tur sagaidīšot. Braukt ar Liepājas tramvaju ir tiešām īsta eksotika- iesaku ikvienam izmantot kaut reizi mūžā tādu iespēju- šaursliežu tramvaju. Un vēl, lēts prieks, atšķirībā pret Rīgu.

Tā nu mūs sagaidīja norunātajā vietā un lēnā garā aizdevāmies līdz viesnīcai. Iereģistrējos palikšanai uz divām naktīm divvietīgajā numuriņā, kas kopā ar visām brokastīm izmaksāja 66Ls (spriediet nu paši- tas ir lēti vai dārgi, bet liekas, par to jau sen rakstīju). Draudzene arī teicās, ka sajutusies kā princese uz visu nedēļas nogali un numuriņi tur patiešām ir karaliski. Taisni atbilstoši nosaukumam. Tā nu mēs bijām tur klāt.

Nokāpjot lejā, bārā, skatos- sēž tur Kaspars, Toms un vēl viens, kas ar blogeriem vispār nav saistīts, vienīgi Toma viens labs čoms- Elviss. Lai gan, kā jau teicu Tomam, ka te, foajē, pie bāra sēžot, toč ar pusi Liepājas var sapazīties. Tas nu tā. Aizčāpoju līdz bāram- tā, kā tradīcijas, līdzīgi kā pirms gada, nedrīkst mainīt, sev pasūtīju Tullamore Dew ar ledu un citronu (tiešām iesaku- labs vakara iesākums, bet baudīt nesteidzoties!), draudzenei- sidriņu.

Vakara gaitā pie mums parādījās tādi cilvēki kā Pēteris, Archijs, Artis, Artūrs kopā ar draudzeni (vēlāk viņam, kā izrādās, bija paredzēta uzstāšanās Fontaine Palace klubā), Joha ar Maksimu un vēl divas meitnes (no Jaffa’s biroja laikam, ja nemaldos).

Sīkumos neizplūdīšu- bija varbūt tikpat labi kā pagājušo gadu, varbūt vēl labāk. Viss noslēdzās apmēram līdzīgi – Fontaine Palace naktsklubā, kur, kā jau pats Artūrs izteicās- pati labākā un atlasītākā Rīgas publika iegriežoties un paša Artūra uzstāšanās tiešām bija ok. Vismaz publikai patikās. Vēl bez viņa uz skatuves kāpa Disfunk, kuri tur publiku ar ritmiem un liriku iesildīja ne pa jokam.

Pats vakars noslēdzās ar pastaigu divos naktī pa miglainajām Liepājas ielām, jāsaka, ka pirmo reizi- naktī. Pārsvarā esmu te bijis tikai pa dienu. Bij’ doma līdz tuvējam Statoil’am aizklīst, bet izrādījās, ka tur uz brīdi pārtraukums bija, nācām atpakaļ uz viesnīcu gulēt. Turpinājums vēl sekos…

7 lietas

Labi. Tā, kā neviens* man stafeti nenodos, runāšu tāpat. (*papildināts te* Heh, stop! Paldies Tomam – izrādās Madara jau bija mani norādījusi – netīšām palaidu to garām) Galu galā, kas sunim asti cels, ja ne pats?
Sekojot pēc laacz minētā 7 lietu parauga, tad nu lietas, ko vēlos par sevi atklāt.

  1. Nekad un vēlreiz nekad nesekoju sabiedrības “rāmjiem”. Neskriešu lietām pakaļ, kas ir aktuālākais patlaban. Dzīvoju pēc principa – labāk vēlāk, nekā nekad un galu galā secinu, ja ne tās, tad vēl labākas lietas atnāks pie manis.
  2. Esmu īstens latvietis, kuram māte ir latgaliete, tēvs – kurzemnieks, bet es pats te pa vidu starp abiem reģioniem – Rīgā dzimis, audzis/mācījies Siguldā, atgriezies atpakaļ Rīgā. Tagad tikai Siguldu nomainījusi Augšlīgatne, kur ik pa laikam aizbraucu pie mammas ciemā. Tā, jokojot – ne velti reizēm man pa galvu arī Liepājas vēji blandās :D
  3. Neesmu tā pa īstam kāvies. Neatbalstu vispār, bet vienreiz gan, vēl pamatskolas laikos, kad Siguldas 2. pamatskolā (bij. Siguldas internātskolā, – piez.) mācījos, vienam kādu dienu tā pa pakausi sadevu, ka visu dienu kā gailis staigāju un jutos kā dienas varonis. Bet, kam vispār tā varonība vajadzīga?
  4. Smēķēt nesmēķēju, bet kas gan dzīvē nav pamēģināts? Atceros gadījumu ar kaimiņpuiku un manu bijušo klasesbiedru. Šis kādu vakaru paņēmis cigarešu paciņu no sava senčuka, nogājām pagrabā, tā teikt, dūmu uzvilkt. Atceros, kā es toreiz rīstījos un šķaudīju pēc tā visa, bet galarezultātā – smirdīga elpa, kuru pēc tam, vēlāk, sajuta mamma, kura pieķēra mani un stāvēdama vannas istabā man lika uzpīpēt viņas klātbūtnē, bet es – ‘ne par ko’ un tā tālāk… sāku attaisnoties. Tā arī pa īstam nekad neesmu sācis…
  5. Alko – nekad neesmu bijis naturālā pālī, lai gan, kā saka – “shit happens” – dažu reizi sanāk pār strīpu pāršaut… bet, pēc ilgas filmas līmēšanas un analizēšanas tomēr atminos iepriekšējā vakarā notikušo. Tā, pēc kārtīgas pasēdēšanas.
  6. Blogoju jau 607 dienu (tas uz šodienu tieši) … tas, ja kāds nezināja un neskaitīja līdzi manām dienām. Pirmā vietne bija iekš WordPress’a, tad (kā dāvana savā iepriekšējā dzimšanas dienā) pārvācos pie Toma uz viņa vēl toreiz, vairāk nekā pirms gada, veidoto nee.lv (projekts diemžēl miris dabīgā nāvē, kurš tagad pieder jau pie valsts.lv piedāvātajiem domēniem), tad tagad esmu šeit – pats, beidzot, ar savu domēna vārdu :)
  7. Par attiecībām runājot, ir bijušas visādas “kreisās attiecības”, bet tādas īstās tikai varbūt tagad tikai kādas trešās būs, kuras apmēram gadu (un vairāk) ilgušas. Ar tagadējo draudzeni kopā drīz būs jau 2,5 gadi… bet, laiks jau rādīs.

Stafeti nododu tālāk vēl 7 blogeriem:

  1. iivam
  2. Jokerz‘am
  3. Natalie
  4. dabbler
  5. Zandim
  6. Agrim Krustam
  7. …kā arī, protams, manis iecienītajam latgaļu pārstāvim - Cyxob!

*links – nosaukuma sakritības pēc :D