Atvaļinājuma piezīmes #3

Vasara jau cauri. Atvaļinājums arī. Lai arī vēl viena diena palikusi vairs, taču tā var teikt. Par atvaļinājumu runājot, tas godam daudzmaz pagājis. Pirmo nedēļu pabiju pa Rīgu, ta Līgatni, beigās aizbraucu uz Latgali atpūsties pāris dienas un nu, tagad jau otrās nedēlas lielāko daļu pa Līgatni pūšos.

Tā jau laiks te tāds- ta apmācies, ta saulains, bet vasarīgs. Padarīts arī daudz. Kartupeļi uz lauka novākti, cik nu daudz mums viņi ir – kas jau arī pats galvenais. Tā jau bez tiem arī āboli dārzā netrūkst, kas no koka birst ik mīļu brīdi.

Un tomēr – ir labi paņemt kaut mazu atslodzi no visa – lielpilsētas darbiem un visām lietām. Labi, tagad nedomāšu par to visu negatīvo, tam atlicināšu laiku domāt visu nākamo nedēļu, kad būšu atkal atpakaļ darbos no nelielās atpūtas. Divas nedēļas ir tieši laiks, lai normāli atpūstos, jo, domāju, ka trešā nedēļa būtu nedaudz jau par traki daudz. Bet nu… dzīvosim- redzēsim.

Atvaļinājuma piezīmes #2

Nu tā. Uz pāris dienām esmu prom, tā teikt, no visas civilizācijas uz Latgali atbraucis ciemos. Visādi lauku labumi, atpūta – tas ir tieši tas, kas man visu laiku bijis nepieciešams.

Labi, vienā atzīšos – zagt no kaimiņiem internetu nav labi, bet, ja galīgi nav citas iespējas un pieejas te, tad nu jāizmanto, cik nu var. Un cenšos godīgi- tā, lai vismaz citiem apkārtējiem (vakar vakarā, piemēram piefiksēju, ka bez manis te vēl 4 lietotāji vienu rūteri izmanto) tīklu pārāk nesabremzētu. Bet nu, kas var būt labāks?

Aiz loga šobrīd laiks izskatās tāds dikti saulains, lai gan mākoņu te netrūkst. Vakar vakars gan tāds riebīgs bija – Viļānos un Rēzeknes pusē lija lietus, lai gan jācer, ka tiešām uz nedēļas vidu atkal karstu laiku sola, kā daudzi mēdiji apkārt raksta.

Jāpadzīvo vēl kādu dienu pa tejieni, tad laikam uz civilizāciju atpakaļ. Bet jā – Latgale ir mans mīļākais un tuvākais Latvijas nostūris, lai ko daudzi par tejieni neteiktu.

Par pagājušo nedēļu (kopsavilkumā)

Nu tā. Atkal klusums te? Labi, tūlīt to labosim. Varbūt tā pat reizēm ir labāk – rakstīt nedēļā reizi, kad ir ko rakstīt, nekā diendienā, kad reizēm pat teikt nav ko… bet nu nedaudz par visu pēc kārtas.

Pirmām kārtām, Līgo svētki godam aizvadīti. Pabiju pats Vecāķu pusē, kur mans brālis dzīvo. Kompānija laba, alus, šašliks un citi labumi pietiekamā daudzumā, lai gan nedaudz vien bija no katra, taču normas robežās. Lai gan, naktī tomēr mocīja vēdera sirdsapziņa, ka tomēr kaut kas bija par daudz:) Tas nu tā. Kopumā labi pavadīts laiks veselas divas dienas pēc kārtas.

Nedēļa, vienīgi, gan likās tāda saraustīta. Manā skatījumā – pirmdiena, sestdiena, svētdiena, tad atkal pirmdiena, tad otrdiena un atkal sestdiena ar svētdienu. Tā apmēram. Tagad pat tāda sajūta, ka Jāņi bijuši nevis šajā, bet pagājušajā nedēļā… Ak, jā- bildes par pašiem svētkiem, iespējams, sekos kaut kad vēlākajos rakstos.

Tālāk jāpiemin, ka uzdāvināju savam veļļukam atpakaļskata spogulīti un spidometru. Vismaz tagad braucot nav pašam galva atpakaļ nemitīgi jāgroza, kā arī varēšu padalīties ar veiktajiem attālumiem. Pagaidām gan to visu iekš www.veloride.lv piefiksēju (sorry, kaut kas ar lapas ielādi šobrīd noticies).

Vakar, aizvakar pa Latgali nedaudz nodzīvojos, tā, ka atpūtas daudz un dikti. Labi, jāiet pie miera gatavoties rītdienai.

7 lietas

Labi. Tā, kā neviens* man stafeti nenodos, runāšu tāpat. (*papildināts te* Heh, stop! Paldies Tomam – izrādās Madara jau bija mani norādījusi – netīšām palaidu to garām) Galu galā, kas sunim asti cels, ja ne pats?
Sekojot pēc laacz minētā 7 lietu parauga, tad nu lietas, ko vēlos par sevi atklāt.

  1. Nekad un vēlreiz nekad nesekoju sabiedrības “rāmjiem”. Neskriešu lietām pakaļ, kas ir aktuālākais patlaban. Dzīvoju pēc principa – labāk vēlāk, nekā nekad un galu galā secinu, ja ne tās, tad vēl labākas lietas atnāks pie manis.
  2. Esmu īstens latvietis, kuram māte ir latgaliete, tēvs – kurzemnieks, bet es pats te pa vidu starp abiem reģioniem – Rīgā dzimis, audzis/mācījies Siguldā, atgriezies atpakaļ Rīgā. Tagad tikai Siguldu nomainījusi Augšlīgatne, kur ik pa laikam aizbraucu pie mammas ciemā. Tā, jokojot – ne velti reizēm man pa galvu arī Liepājas vēji blandās :D
  3. Neesmu tā pa īstam kāvies. Neatbalstu vispār, bet vienreiz gan, vēl pamatskolas laikos, kad Siguldas 2. pamatskolā (bij. Siguldas internātskolā, – piez.) mācījos, vienam kādu dienu tā pa pakausi sadevu, ka visu dienu kā gailis staigāju un jutos kā dienas varonis. Bet, kam vispār tā varonība vajadzīga?
  4. Smēķēt nesmēķēju, bet kas gan dzīvē nav pamēģināts? Atceros gadījumu ar kaimiņpuiku un manu bijušo klasesbiedru. Šis kādu vakaru paņēmis cigarešu paciņu no sava senčuka, nogājām pagrabā, tā teikt, dūmu uzvilkt. Atceros, kā es toreiz rīstījos un šķaudīju pēc tā visa, bet galarezultātā – smirdīga elpa, kuru pēc tam, vēlāk, sajuta mamma, kura pieķēra mani un stāvēdama vannas istabā man lika uzpīpēt viņas klātbūtnē, bet es – ‘ne par ko’ un tā tālāk… sāku attaisnoties. Tā arī pa īstam nekad neesmu sācis…
  5. Alko – nekad neesmu bijis naturālā pālī, lai gan, kā saka – “shit happens” – dažu reizi sanāk pār strīpu pāršaut… bet, pēc ilgas filmas līmēšanas un analizēšanas tomēr atminos iepriekšējā vakarā notikušo. Tā, pēc kārtīgas pasēdēšanas.
  6. Blogoju jau 607 dienu (tas uz šodienu tieši) … tas, ja kāds nezināja un neskaitīja līdzi manām dienām. Pirmā vietne bija iekš WordPress’a, tad (kā dāvana savā iepriekšējā dzimšanas dienā) pārvācos pie Toma uz viņa vēl toreiz, vairāk nekā pirms gada, veidoto nee.lv (projekts diemžēl miris dabīgā nāvē, kurš tagad pieder jau pie valsts.lv piedāvātajiem domēniem), tad tagad esmu šeit – pats, beidzot, ar savu domēna vārdu :)
  7. Par attiecībām runājot, ir bijušas visādas “kreisās attiecības”, bet tādas īstās tikai varbūt tagad tikai kādas trešās būs, kuras apmēram gadu (un vairāk) ilgušas. Ar tagadējo draudzeni kopā drīz būs jau 2,5 gadi… bet, laiks jau rādīs.

Stafeti nododu tālāk vēl 7 blogeriem:

  1. iivam
  2. Jokerz‘am
  3. Natalie
  4. dabbler
  5. Zandim
  6. Agrim Krustam
  7. …kā arī, protams, manis iecienītajam latgaļu pārstāvim - Cyxob!

*links – nosaukuma sakritības pēc :D

Kas ta te atkal?

Nu tā. Kārtējā nedēļa atkal aiztecējusi, bet tā – atkal diezgan ātri. Kas ta te atkal noticies pa šo laiku?

Nedēļa jau tā kā parasti – darbs, mājas, darbs, mājas un tā uz riņķi, tad nu, kamēr atkal piektdiena klāt. Nesen atgriezos no plašā un tik dikti mīļā Latvijas nostūra, ko par Latgali sauc – atkal pie savas draudzenes paciemojos – viņai tur vecāki dzīvojās, tā teikt. No vienas puses – garlaicīgi, jo tālu jābrauc, bet, ja līdzi ir savs laptops somā, tad jau varbūt nebūt tik garlaicīgi nelikās.

Uz to pusi braucot pa ceļam sanāca noskatīties tādu, cik nu vecu- 2003. gada filmu kā “Bad Santa”- tas jau nedaudz ziemssvētku noskaņās, sagribējās nedaudz kaut ko tādu interesantu paskatīt vismaz pa ceļam. Bez tās filmas, paķēru līdzi vēlreizi noskatīties “Wall-E” (draudzene nebija redzējusi, lai gan es jau trešo reizi noskatījos, bet laba) un atpakaļceļā šovakar noskatījos šī gada grāvēju “The Bank Job” – tas par patiesu notikumu vēl tālajā 1971. gada septembrī Londonas ielās. Nesaprotu tikai vienu, kā tik laba filma bija paskrējusi garām Forum Cinemas repertuāram… labi, pie tēmas.

Atkal laikam ziema atgriezusies? Tāds, nedaudz slapjš, bet tomēr sniegs no debesīm krita šovakar. Skatoties no rīta pa TV kamaniņu un bobsleja tiešraidi (Siguldā) skatos un netieku gudrs – visi koki balti pār Gaujas senleju balti. Vakarā vēl mamma zvanīja, prasīju, kā ar laiku tanī pusē, teicās, ka jau otro dienu tāds laiks pieturoties. Nu jā, vakarā vēl, Viļānos uz autobusa pieturu dodoties, jumti un zeme nedaudz balti bija ar slapju sniegu, lai gan vakar vēl no tā visa nedz Rīgā, nedz Latgales pusē nebija miņas, jocīgi.

Jautājums tikai, cik ilgi tas viss noturēsies, ja Rīgā sasnigs. Bet, piedāvājums – ja būs sniegs, ejam celt sniegavīru? Iepriekšējo reizi nepaspēju – ātri kaut kā nokusa…