Beidzot! Esmu ticis pie divriteņa! Kaut lietots, bet nu tomēr. Saucās Rockmachine, ar 21. ātruma pārslēgu, bet vairāk pa šoseju drellēšanai paredzēts. Lab, kā ta es pie viņa vispār tiku?
Piektdienas vakarā (laikam, ja nemaldos) sēžu skaipā un man viens draugs izsaka piedāvājumu, vai man nav vajadzīgs divritenis, ka viņš var piedāvāt savas sievas un vēl savējo, kurš jau vairāk nodrellēts (bremzes, ātrumi nestrādā + vēl daudz ķibeļu) bonusā par vienu cenu (apmēram Ls25, tā, ka tikpat kā par baltu velti) pārdodot. Tad nu lūk, teicu, ka ņemu vienu, vismaz ejošu, ka otru hlamu jau nemaz nebūs kur likt, par cik mājās to ir pārpārēm (jāatbrīvojas vispirms no vecajiem krāmiem). Šie abi velosipēdi viņam stāvot vecajā darba vietā (strādāja viņš agrāk Rīgas Zooloģiskajā dārzā) un sročno vajagot no turienes viņus aizvākt. Tā rezultātā tikāmies Mežaparkā, svētdien.
Apskatīju divriteni. Tāds smukā, sarkanā krāsā ar bagāžnieku speciālai velo somai paredzēts, ar bomīti… nu tipisks vīriešu divritenis. Kādu krietnu laiku bija jau nostāvējis tur un krietni noputējis. Sapumpējām riepas, notīrījām putekļus un izmetu mazu līkumiņu pa Rīgas Zooloģisko dārzu. Vienīgi – riepas laikam jāmaina būs uz kādām nedaudz platākām – pa ledu galīgi nav paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, bet neskatoties uz to visu, vēl pēc laika atbraucu no Mežaparka uz savām mājām, Purvciemā. Vispār jautri. Rokas nosalušas, par cik īsti tādam pārbraucienam nebiju sagatavojies, knapi bremzes spēju nospiest, bet tik un tā feina sajūta tikt pašam pie sava braucamrīka. Vismaz ātrāks un ekonomiskāks pārvietošanās līdzeklis.
Šovakar, tas ir, jau vakar vakarā pat uztaisīju lielāku pārbraucienu līdz Rumbulai. Turp sanāca apmēram 10km nomīties, atpakaļ gan nedaudz pavairāk – apmēram 15km, par cik netīšām izmetot papildus līkumu ar apmēram 5km nobīdi, beigās nominoties vienā vakarā 25km. Teiksiet pamaz, bet es teikšu, ka pirmajam vakaram pietiekoši. Super sajūta atrodoties uz diviem riteņiem, tikai, jāsaka, ka Rīgas ielas gan nav īsti paredzētas braukāšanai ar divriteni. No vienas puses stulbi. Prasītos, lai vismaz tanīs vietās, kur nav gājēju un velo celiņu, vismaz kādu papildus joslu ierīkot velosipēdistiem. Savādāk pagrūti pārvietoties pa tādu ielu, kā piemēram Krustpils iela, pirms pašas Rumbulas. Nemitīgi jāsatraucas, skatoties atpakaļ, vai astē nesēž kāda lielā fūra. Lab, bet galvenais, ka viss labi beidzies. Tikai jāsaka, ka neskatoties uz lielo aukstumu ārā, visa mugura slapja. Bet labs trenažieris, jāsaka. Vislabākais, kādu var vien iedomāties.
P.S.: Bildes varbūt būs vēlāk… ā, nu jā – tā vietā, ka viņš man par 25Ls būtu atdevis abus, varbūt kā labam draugam par vienu varētu 50Ls vismaz samaksāt :) Vienīgais, kādu mazu servisa apmeklējumu ar būtu jāuztaisa – jāpainteresējās par jaunām riepām + varbūt ātruma pārslēgi nedaudz jāpielabo, bet tas nu tā.