Par gājēju luksoforiem un ne tikai…

Reizēm, atrodoties pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas gājēju pārejas, stāvot un gaidot zaļo gaismu domāju – nu, kam reāli vispār tie gājēju luksofori domāti? Tāpat daudzi pat neskatās – sarkans, zaļš, zils vai kāds tur deg – paskatās – auto nebrauc un skrien pāri, pat neskatoties, ka tūlīt pat, pēc apmēram 5 sekundēm iedegsies zaļais.

Un vispār – par satiksmes noteikumiem kā tādiem runājot – šodien tā dīvaini palikās. Uz tā paša krustojuma, skatos – brauc pāri valsts ceļu policija un tūlīt, pēc viņiem, skrien viens tieši pāri sarkanajam – lūk, redz, skrien gājējs pie sarkanā – par to viņam nekas, taču, ja kāds autovadītājs pamanītos pārbraukt sarkano, tā uzreiz, jā – brauc malā un maksā sodu. Vai šie satiksmes noteikumi rakstīti tikai autobraucējiem vai arī gājējiem? Kaut kā neesmu personīgi manījis, ka sodītu kājām gājējus par pārkāpumiem… it kā, kādā no jau vecajiem “Zebra” raidījumiem Timrota kungs šo lietu uzsvēra, taču, liekas, ka nekas tā arī netiek darīts lietas labā. Ai, ko tur daudz cepties.

Dīvainais Jelgavas krustojums

Vakar pēcpusdienā biju aizbraucis līdz Jelgavai. Bija doma ledus skulptūru izstādi apskatīties, bet par to stāsts būs nākamajos rakstos. Bildes jāsakārto un jāpāršķiro nedaudz. Nu, lūk.

Iebraucu Jelgavas autoostā. Te karte, apmēram, kā tas viss izskatās. Devos atpakaļ lēnā garā Lielās ielas virzienā. No Pasta ielas, tur, kur uz stūra atrodas Jelgavas Dome, nogriezos pa labi. Nākamais krustojums Lielajai ielai ir ar Katoļu ielu un te aizdomājos. Pats īsti nesapratu, ko tie jelgavnieki ar šo krustojumu īsti domājuši, bet situācija apmēram tāda – Katoļu iela ir vienvirziena iela ar ‘T’ veida krustojumu, lai izbrauktu uz Lielās ielas. Joks tāds, ka pirms krustojuma autobraucējiem ir pat speciāls luksofors ar blakussekciju uzstādīts, taču, par gājējiem gan aizmirsts. Labi, saprotu, varbūt no šīs mazās ieliņas neviens diži daudz ikdienā nebraukā, taču kaut kā loģika pazūd. Nezkāpēc Katoļu ielas otrajā pusē, pāri Lielajai ielai ir gājēju luksofors ar speciālu podziņu (uzsveru un pasvītroju) zaļajam. Dīvaini kaut kā – ja pat šāda tipa luksofors braucējiem pirms Lielās ielas uzstādīts, tad kur palicis gājēju luksofors, dodoties pāri šai mazajai Katoļu ielai? Zemāk bildes. Turpināt lasīt

Atklātā velosezona

Jau te rakstīju par savu jauno vellapēdu. Beidzot, precīzāk- sestdien, savedu kārtībā savu braucamo. Piepumpēju riepas, aizbraucu tepat uz tuvējo ZZK servisu nomainīt priekšējai riepai kameru, jo gaisu laida garām. Domāts, darīts.

Un ziniet, ko? Varbūt, ka citos velo servisos cenas ir zemākas, bet iekš ZZK iepatikās servisa ātrums un pozitīvā attieksme. Nepaspēju pat aiziet līdz kasei, samaksāt par pakalpojumu, kad jau varēju savu braucamo savākt. Tas viss apmēram 10-15 minūšu laikā. Dabūju šķirties no Ls3,99 (priekšējā rata kamera+darbs). Nobrīnījos, kur tik lēti par tik labu servisu. Brīnums vēl, ka garantiju neiedeva.

Nu jau trešo dienu uz darbu tagad ar vellapēdu braukāju. Trīsreiz ātrāk, nekā ar kājām. Ja agrāk šo gabalu apmēram pusstundas laikā ar kājām veicu, tad tagad līdz darbam 10 minūtēs. Un piedevām vēl – labs treniņš.

Brīvdienās, iespējams, varētu kaut kur tālāk arī izbraukt. Ceru, ka būs piemērots laiks šādam pasākumam.

Krīze valstī – tumšas ielas?

Sākšu ar to, ka atbraucu aizvakar vakarā vēlu uz Latgali. Precīzāk uz Viļāniem. Un ziniet, kas mani pirmais pārsteidza? Tumšas ielas! Neviena paša apgaismojuma apkārt! Dīvaini, bet fakts.

Paskatījos pulkstenī – apmēram vienpadsmit vakarā, bet gandrīz tumšs kā peklē. Saprastu, ja vēl kaut kur pilsētā kāds laternu stabs būtu ieslēgts, bet nu biju pārsteigts – apmēram 3km rādiusā, cik ar draudzeni līdz viņas mājām gājām, neviena paša iedegta ielu apgaismojuma. Stulba un nekomfortabla sajūta.

Dīvainākais jau, ka, cik zinu, tad te pa nedēļas nogalēm daudzi piedzērušies jaunieši, kā jau pārsvarā visās mazizmēra vietās, mēdz izārdīties ar automašīnām, bet kur likties gājējam, kurš pat tumsā neredz, kur savu kāju likt, kad viens, piedodiet, idiots pretī brauc ar tālajiem uguņiem un spīdina tieši acīs?

Vispār, jautājums – ir vēl kāda zināma Latvijas pilsēta, kur vispār naktīs pat neviens laternu stabs iekšā netiek degts? Labi, saprotu, ka valstī ir krīze, bet nu ne jau šādā ekonomēšanas režīmā… ai, sviests…

Par kārtību Vecrīgā

Jau kuro reizi šogad nācies doties kājām cauri Rīgas centra daļai, ko par Vecrīgu sauc. Viss jau skaisti un smuki – mašīnu nav, visas galvenās ielas, kur kādreiz braukāja parastie (mirstīgie) iedzīvotāji ar savām automašīnām, tagad ir pārtaisītas par gājēju ielām. No vienas puses viss ir labi, bet… tomēr man tagad nedod mieru tikai viena doma- kādēļ tad pašvaldības policija drīkst iebraukt tur, kur tagad pat mirstīgie nedrīkst? Vai tad viņiem, kā jau likumsargiem pienākas, nebūtu jārāda priekšroka pārējiem? Labi, lai jau braukā, bet nu gājējiem paredzētās ieliņas viņi tomēr varētu respektēt? Starp citu, cauri Vecrīgai ar kājām var mierīgā garā aptuveni piecpadsmit minūtēs izsoļot. Tad kādēļ šie likumsargi to nedara? Aj, teikšu tikai vienu – Latvijas visa likumdošana ir pilnīgā … piedodiet. Nu, kur atkal taisnība?

Un jā – vispār jēga no iebraukšanas Vecrīgā? Iebraukt ta iebrauc, bet tālāk? Tur zīme, ka apstāties aizliegts, tad tālāk aiz stūra atkal tā pati zīme… līdz ko apstājies, tā štrāfs logā – 30 latu apmērā + 2 soda punkti. Tad jau sanāk – izripinies vienkārši cauri tikai principa pēc? Labi, saprotu, naudiņa, uz grunti ejošajai valstij, kaut kā jāatpelna, bet teikšu, ka diezgan smieklīgs peļņas veids- iekasēt arī no preču piegādātājiem.

Pagaidām viss. Tas te tā – nedaudz uz pārdomām uzvilka par visu vakaru kopumā…