Cik sver internets?

Parakājos vakar savā Google Lasītāja akountā un uzgāju, patiesībā, diezgan interesantu Ir rakstu. Nedaudz pacitēšu.

Viss internets sver tikpat daudz, cik viena liela zemene, aprēķinājuši “YouTube” zinātnes kanāla “Vsauce” veidotāji, raksta LETA.

Tomēr tik smags internets ir tikai tad, ja uzskaita tajā uzkrātos datus un ņem vērā arī elektrību, kas nepieciešama tīmekļa darbināšanai.

“Vsouce” veidotāji savos aprēķinos balstījušies uz amerikāņu zinātnieku lietoto metodi, lai aprēķinātu elektroniskās tekstu lasīšanas ierīču svara izmaiņas.

Tālāk, nedaudz skaitļos…

Izmantojot Einšteina slaveno formulu E=mc2, kas nosaka, ka enerģija un masa ir tieši saistītas, Kubjatovics aprēķinājis, ka lasītāja “Kindle 4″ gigabaitu atmiņas piepildīšana ierīces svaru palielinātu par 0,000000000000000001 gramu.

Ņemot par piemēru Kubjatovica formulu, “Vsouce” veidotāji izrēķinājuši, ka viss internets sver tikai 50 gramus, kas ir līdzvērtīgs aptuveni vienas lielas zemenes svaram. Tomēr tīmeklī pieejamās informācijas svars ir vienlīdzīgs šķipsniņai putekļu.

50 gramus veido visi elektroni elektrībā, kas nepieciešami interneta funkcionēšanai, pieņemot, ka interneta darbību nodrošina 75-100 miljoni serveru, un neieskaitot šajā mājas personālos datorus.

Internetam nepieciešamās elektrības daudzums sasniedz 40 miljardus vatu, kas sver tikpat cik viena zemene.

Pilns raksts. Turpināt lasīt

Lattelecom – vai tiešām?

Kādu laiku atpakaļ, kad mājās vēl tika lietots interneta pakalpojumu sniedzēja “Mīts” sniegtie pakalpojumi, aizdomājos – kā būtu pārslēgties uz Lattelecom optiku, jo, jā – dzirdēju tikai labas atsauksmes un tā, pirmais tīkls Latvijā, ātrs un stabils ātrums… un tā tālāk, un tā joprojām…

Tas viss augstākminētais ir smuki, kamēr pats, tikko gada sākumā parakstīju līgumu (ar termiņu uz diviem gadiem) ar viņiem par optiskā interneta lietošanu. Viss jau pozitīvi – visa klientu apkalpošana, ātra reaģēšana uz izsaukumiem. Pat, atceros, bija atnācis meistars, vilka vairāk kā stundu man to kabeli iekš mana dzīvokļa, pēc nedēļas Lattelecom piezvanīja, apvaicājās, vai esot apmierināts ar meistaru darbu un tā tālāk. Tanī ziņā, patiešām, cepuri nost. Bet, ne jau par to te būs šis interesantais (bēdu) stāsts.

Vairāk būs saistīts ar to, ka nupat, pāris dienas atpakaļ, sakarā ar pārvākšanos uz citu dzīvesvietu, gribēju savam pieslēgumam (telefons + optiskais internets) samazināt tikai optiskā interneta ātrumu, tad, nu, te sākās… Turpināt lasīt

HTC HD Mini (I daļa)

htc-hd-mini-1 Tad nu tā. Esmu ticis pie jauna kompanjona un ikdienas sabiedrotā -

HTC HD MINI

Par to visu pēc neilga brītiņa, bet vispirms jautājums – kas tad īsti notika ar veco un kāpēc tieši tāda izvēle? Pirmām kārtām, kā jau zināms, mobīlā telefona minimālais kalpošanas laiks ir apmēram divi gadi, tā ierakstīts arī garantijas talonā un šis laiks tik tiešām sakrīt ar telefona kalpošanas laiku. Tas jau nekas, ja daudzi izlemj to lietot gadus četrus, piecus, un tā tālāk. Tad nu lūk – ar to daļēji sākās šis garais stāsts… biju dzirdējis par HTC Touch HD, arī rokās turējis, telefons tiešām spēcīgs ar visām tā aplikācijām. Pēc apmēram vairāk kā gada, veikalu plauktos nonāca tā “pēctecis”HD2 ar jau iebūvētu twitter, facebook, u.c. ikdienā lietojamām aplikācijām. Tad nu, laikam ejot, pienāca šī gada februāris, kad iekš GSM Arena tika prezentēts jaunais HTC HD Mini tālrunis, kurš, ja kāds palasīja iepriekšējo telefonu specifikācijas, iznāk precīza, jau augstākminētā, HD2 modeļa t.s. “mini” versija un kuram relīze paredzēta aprīlī.

[...]arī tādā mazā valstiņā kā Latvija jaunas preces nonāk pat diezgan ātri[...]

Vēl par savu veco HTC TyTN II runājot. Sākās visādas ķibeles – akumulators vecs, ilgi vairs netur, softs arī nedaudz nokalpojis… tad nu domāju, ko darīt – vai nu mainīt viņam detaļas, vai arī jaunu ņemt, līdz beigās ievēroju savu tagadējo.

Visvairāk jau pēdējā laikā nebeidz pārsteigt fakts, ka arī tādā mazā valstiņā kā Latvija jaunas preces nonāk pat diezgan ātri. Gandrīz teju katru mirkli vaktēju Salidzini.lv, vai nav jau šis telefons Latvijā parādījies. Pienāca maijs. Nepateikšu, kura interneta bode bija pirmā, pie kura parādījās, bet jau pārsteidza tā pieejamā cena – aptuveni Ls260… varbūt liksies padārgi, bet tā kā ikdienā lietoju gan twitter, gan facebook, varbūt vēl kādu interneta aplikāciju, tad man kā 21. gadsimta jeb interneta ēras cilvēkam šis tālrunis likās pilnīgi par pieejamu cenu.

Pati cenas izvēle krita uz interneta veikalu Verners24.lv (jā, tā pati firma, kura pazīstama arī kā nocenotās (sadzīves) tehnikas veikals), kurā mani tiešām pārsteidza aģentu pretī nākšana – nepagāja ne pusstunda, kad jau man uzzvanīja, lai noskaidrotu par preces saņemšanu un sīkākām detaļām. Arī vēl pēc pāris dienām bija zvans par to, ka prece jau ir veikalā, par cik biju sarunājis, ka braukšu pakaļ pats. Viss tādā ziņā notiek diezgan ātri un operatīvi. Vienīgais mīnuss laikam pie viņiem, jo uzzināju, ka viņiem tur vienai precei esot kaut kādi trīs vai četri piegādātāji. Ja neskaita to mazo trūkumu, tad viss pārējais ir vairāk vai mazāk ciešami. Un galvenais ātri.

Kāda tad bija pati pirkuma cena? Nav jau nekāds valstisks un slepens noslēpums – 233Ls, kas uz to doto momentu bija zemākais pieejamais, ko atradu. Tiešām pārsteidza, par cik apmēram vēl divas nedēļas atpakaļ ievēroju Trodeks veikalos cenu – Ls309… nu, bā, spekulanti! Nopriecājos vismaz, ka apmēram 70Ls uz visu šito pasākumu esmu ieekonomējis.

Šoreiz par pašu produktu neiedziļināšos detaļās, taču bildes no lielā izpakošanas prieka būs gan. Tās zemāk.

Flickr

Nākamajā rakstā vairāk varētu apskatīt kas tad lācītim īsti vēderā un citus sīkumus. Pagaidām viss. Čau!

Kāpēc neblogot?

Ziniet, uznāk taču dažreiz pa kādam pārdomu brīdim un tad es sāku apdomāt, kas ir kas un ko es vispār daru. Tad nu arī par pašu blogošanu reizēm esmu iedomājies. Vai vispār ir kāda jēga no tā, ko es daru?

Jā, zinu, daudzi man teiks – nafig ar visādām muļķībām nodarboties, citi atkal, ka tā “plintes krūmā mešana” neko neatrisinās. Un tomēr – padomāju: “A kāpēc ne?” Neesmu jau, nedz, perfekts, nedz ideāls, taču vismaz es cenšos. Es daru to, kas man patiešām patīk. Un, domāju, šī ir laba izklaide tomēr garajiem vakariem.

Kāpēc es visu šo garo penteri tagad te rakstu jums, dārgie, lasītāji? Kaut kā tanī brīdī, kamēr karoju te, pāris dienas atpakaļ, ar sava bloga datu bāzes atjaunināšanu, iedomājos – varbūt vispār mest malā to visu padarīšanu, vai arī – sākt visu no pilnīgas nulles? Tad nu sāka izskanēt šie dažādie komentāri un viedokļi.

Liels paldies, protams, manam vārda brālim Kristapam Skutelim par iedvesmu no šī raksta – “Par sirdslietām” – daudz domāju, daudz. It kā rakstīt ir viens, bet vai priekš sevis vai citiem? Te atkal Kristaps trāpījis bija ar vienu no nākamajiem rakstiem “Par komentāriem blogos”. Citu reizi aizdomājos: “Jā, pie viņa ir apmēram 100 vai vairāk komentāru pie rakstiem, bet man nav neviena”. Bet, tad, kad kāds atkal ieraksta – tu piktojies, ka kāds kaut ko ne tā pateicis un tā tālāk. Labi, protams, ka komentārus nost neslēgšu no rakstiem, lai jau kāds izsakās, ja būs ko teikt. Galu galā – internets – tā tomēr ir vide brīviem cilvēkiem, nevis, lai kāds to mēģinātu pārtaisīt pa savam prātam.

Te nobeigumam gribu minēt – nerakstīšu, droši vien, līdz sirmam vecumam, jo, dzīvē gan ar laiku būs citas līdzvērtīgas nodarbes, bet, kamēr ir spēks un iedvesma – kāpēc neblogot? Un vispār – ja ir iedvesma un vēlme izteikties – dari to!

Īzī par "izzi"

Vakar, kā jau vakaros, sēžu pie sava kompja, kad zvans pie durvīm. Atveru, protams un skatos – divas meitenes pretī. Piedāvā man pāriet uz “izzi” internetu, televīziju un vēl telefona pieslēgumu(, ja vēlos, protams,) klāt paņemt. Prasīja arī, cik es par internetu, televīziju un visu pārējo maksājot. Pateicu, kā ir, bet viņas pretī – kā, kur es tik daudz tomēr tērēju, ka katru mēnesi par pakalpojumiem vien ap Ls20 (nav jau, protams, lielais noslēpums) tērējot, utt, utml… vārdu sakot, centās man apgalvot, ka, lai es par visiem 100 tagad pie viņiem pārejot. Teicu, ka varbūt ir doma kādreiz kaut ko mainīt, bet ne uzreiz. Viņas atkal – kā es tā un šitā, ka man tak nekur nav jāiet pašam, ja jau pats “izzi” nāk pie manis (piebilde- dzīvoju viena soļa attālumā no “izzi” kantora, Ieriķu ielā, Rīgā, dēļ kā pie sevis sasmējos).

Saruna noilga apmēram 20 minūtes, bet bez rezultātiem (viņām, ne man), iedeva man bukletu, lai es papētot, cik izdevīgi ir viņu pakalpojumi, kā arī vēl telefona numuriņu klāt, lai zvanot. Labi, domāju: “Vot, nebūtu man draudzenes, labs veids kā iepazīties ar smukām meitenēm”.

Labi, tas ievadam. Šodien sēžu, skatos iedoto bukletiņu un domāju- digitālajai televīzijai tur pamatpaka + n-tās tēmu paketes, bet taču beigās maksāšu pilnīgi vienu un to pašu maksu par visu. Kā arī, cik dzirdējis esmu – internets viņiem arī tur pilnīgi nekāds. Pieslēgties pie kaut kāda kreisā kantora, kuram pat no solītā interneta ātruma čiks vien būtu? Bet jā- viltīgi gan un labs piegājiens- kurš gan atteiktu tādām (dievīgi) smukām meitenēm? Ja godīgi, grūti bija noturēties, lai neparakstītu līgumu ar viņiem. Un, tfu, paldies Dievam, to arī neizdarīju.

Te, izrādās, manas domas apstiprinās un, ja, protams, pats twitterī esi, piesakies “Izzi” nīdēju pulciņam. Būs ko palasīt. Bet, domāju, ar viņiem ir tieši tāpat, kā ar Tele2, kuriem, neskatoties uz tautā lielo nīšanu, popularitāte tikai vajadzīga, bet par to varētu būt jau cits stāsts.