Tā vien liekas, ka ar katru reizi tas čivinātājs sāk apnikt. Tad nu tajos mirkļos sāku domāt: “A varbūt atgriezties atpakaļ uz blogošanu?”. Tā katru dienu mētājos savās pārdomās, cenzdamies izdomāt kaut ko jaunu, bet tik un tā atduros pret plašo informācijas sienu, kuru ne apiet, ne pāri pārlēkt. Gūgles rīderis arī tik pilns, ka slinkums ķerties klāt lasīt.

Varbūt pie vainas lielais nogurums, vai arī jāpārkārto diena savādāk, lai ir laiks gan ziņu lasīšanai, gan blogošanai? Un jā – tā tupēšana (jau augstākminētajā) twitterī arī nedaudz apnikusi – viss, kas labi aizmirsts un vecs, tāpat atgriežās un atgriežās… aj, labi, ko es te daudz muldu – tas tāpat kā ar čatošanu – uznāk un atkal pāriet… atkal uznāk un atkal pāriet. Tā pa etapiem. Galu galā – viss būs labi. Kā jau esmu teicis – esmu optimists.