Pirms aiznesu atpakaļ (paņemta tikai jau pasen, bibliotēkā), vakar tajā pašā grāmatā, par ko jau rakstīju, ieraudzīju vēl kādu interesantu rindkopu. Padalīšos ar jums…

Mīlestība nav paradums, saistības vai pienākums. Tā nav mīlestība, par ko dzied romantiskās dziesmās. Mīlestība vienkārši ir.

Nu, tā. Tagad var laimīgi šo grāmatu likt nost.

Lasu patlaban kādu labu grāmatu (nosaukums mazliet zemāk) un acīs “iekrita” šādi interesanti vārdi:

Sengrieķu valodā ir trīs vārdi, kas apzīmē mīlestību: eros, philos un agape.

Eros – normālas, veselīgas jūtas, kas valda starp diviem cilvēkiem un kalpo dzimtas turpināšanai.

Philos – mīlestība, ko izjūtam pret saviem draugiem. Tās ir jūtas, kas manī strāvo pret tevi un citiem cilvēkiem. Kad eros liesmas pierimst, pārus kopā satur philos.

Agape – visaptveroša mīlestība, kas pilnībā pārņem tos, kuri to spējīgi izjust. Kas to reiz piedzīvojis, zina, ka pasaulē nekam citam nav jēgas. Tā ir mīlestība, ko pret cilvēci izjuta Kristus. Viņa mīlestība bija tik varena, ka izmainīja cilvēces vēsturi un zvaigžņu gaitu debesīs.

No hronikām. Par trīs mīlestības veidiem: eros, philos, agape. (Paulu Koelju “Mīlestība. Atziņu izlase”)