Melns uz balta (#1)
Atbildēt
Tag Archives: citi avoti
Māņticība uz liftiem…
Pirms iekāpšanas liftā es vienmēr aizeju uz tualeti pačurāt, pat ja tā īsti nemaz negribas. Nekad nevar zināt, kad tev paveiksies un lifts iesprūdīs starp stāviem uz vairākām stundām.
Par situāciju uz ceļiem
Liekas, ka kādā no krieviski runājošajām radiostacijām, precīzi neatceros, kurā tieši, bija tāda lieta, kā informācija par satiksmi Rīgas ielās. Nu, lūk. Te šovakar, tā pavisam netīšām, pa gūgli ložņājot un meklējot dažādu pilsētu tīkla kameras (webcam), izrādās, ka tādai vietai kā Īrijas galvaspilsētai, Dublinai, ir diezgan plaša lapa ar to, kāda dotajā brīdī ir situācija uz ceļiem, ielām, kā arī apvedceļiem apkārt šai pilsētai.
Labi, varbūt, ka šis tīkla kameru projekts pilsētai pat vairākus miljonus patiesībā izmaksā, taču interesantākais likās tas, ka paralēli lapai veiksmīgi darbojas gan vietējā radio FM frekvence, gan Twitter profils, kas, manuprāt, ir pat vairāk kā noderīga un mūsdienīga lieta. Patiesībā, pārsteidz fakts, ka Twitter kā tādu var patiešām lietderīgiem mērķiem izmantot. Tagad jau ir modē nodokot telefonu lādētājā uz auto priekšējā paneļa, ieslēgt Twitter klienta programmu un būt vienmēr kursā, kas notiek ielās. Forši arī, tādā ziņā, fakts, ka pat neatrodoties tieši Dublinā, vienmēr esi informēts par tur uz ceļiem notiekošo. Interesanti, vai te, Latvijā, kaut kas tāds tiek darbināts? Cik man zināms, tad kaut kā baigi skopi, cik ar Twitter nācies saskarties…
Šeitan tā webcam adrese, bet šeitan – rakstā minētais Twitter profils.
Par tām e-konfektēm
Gan Artis, gan Kaspars rakstīja par to tautas e-skaitīšanu. Atcerējos iekš pēdējā žurnāla “Ir” lasīto:
Skolas. 1997.gadā Igaunijā sāka skolu internetizācijas programmu Tīģerlēciens. Trīs gados internetam pieslēdza visas skolas un tad izglītoja skolotājus e-mācību materiālu izmantošanā.
Latvijā līdzīgu programmu nolēma veidot 1997.gadā, bet pilnībā visas skolas internetam tika pieslēgtas 10 gadu vēlāk.
E-pakalpojumi. 2001.gadā Igaunijā izveidoja datu bāzi X-Road, kas pašlaik apvieno 67 datubāzes un 687 pakalpojumus. Tai var piekļūt ar mobilā tālruņa vai elektroniskās ID kartes palīdzību (ieviesa 2002.gadā). Kartes lieto 1,1 miljons Igaunijas iedzīvotāju. E-paraksta lietošana ir par brīvu. Karšu ieviešanu lielā mērā finansē bankas un mobilo sakaru kompānijas. Karte kalpo dažādām funkcijām, tajā skaitā kā e-talons sabiedriskajā transportā.
Latvijā elektroniskās ID kartes tiek solītas kopš 2004.gada. E-parakstu sāka ieviest 2006.gadā, bet projekts gan izmaksu, gan ierobežotā pakalpojumu skaita dēļ nav sekmīgs. Lēnām paplašinās e-pakalpojumu klāsts, piemēram, cilvēki var deklarēt dzīvesvietu, pieteikties sociālajiem pabalstiem.
Interneta mācības. Igaunijā 2002.-2004.gadā notika bezmaksas interneta apgūšanas kursi pieaugušajiem Ieraugi pasauli, ko finansēja privātais sektors.
Latvijā vienīgais līdzinieks varētu būt Geitsu fonda finansētais projekts Trešais tēva dēls: ar datoriem un internetu aprīkotas visas bibliotēkas, izglītoti bibliotekāri.
E-balsošana. 2005.gadā Igaunijā pašvaldību vēlēšanās izmēģināja e-balsošanu un 2007.gadā Igaunija kā pirmā valsts pasaulē to ieviesa arī parlamenta vēlēšanās.
Pēdējās vēlēšanās 2009.gadā šo iespēju izmantoja 9,5% balsstiesīgo.
Latvijā e-balsošana netiek apsvērta.
E-receptes. 2010.gada sākumā Igaunija pārgāja uz elektroniskām zāļu receptēm, izmantojot ID karti.
Latvija pilotprojektu ieviesīs 2012.gadā. Jau sākušies strīdi par to, kādiem nolūkiem jau iztērēts gandrīz pusmiljons latu un kāpēc nevar iegādāties gatavu sistēmu.
(No Sanitas Jembergas raksta “Skaips vai haips*?)
Nedaudz tā kā smieklīgi palikās. Aizdomājos par to, ka, ja mums šī visa tautas e-skaitīšana jau pirmajā dienā nedarbojas, kā tad būs, ja vēl to e-balsošanu ieviesīs? Labi, domāju, ka viņi tur augšā, kas to visu mums te saveidojis, jau palēnām pie tā visa strādā, taču… aizdomājoties par reāliem cipariem – mēs jau te ar visiem saviem neveiksmīgiem projektiem esam izgrūduši kaudzi naudas (un izgrūdīsim vēl tikpat), tad kādēļ nevarējām spēkus apvienot ar kaimiņiem igauņiem, lai arī vienmēr esam zinājuši, ka viņi ir soli priekšā mums, latviešiem? Kopā taču it kā labāk (arī ideju ziņā), būtu paņēmuši jau gatavu produktu, pārtulkojuši, pārveidojuši nedaudz pa savam un samaksājuši varbūt uz pusi mazāk, bet nē – mums vajag, redz, katram savu e-konfekti (kā maziem bērniem). Latvietis iedomīgais, piedodiet.
* angļu valodā hype nozīmē skaļu un nekaunīgu reklāmu
- tas paskaidrojums vārdam ‘haips’. Turpat, no žurnāla “Ir” lappusēm.
