Muzeju nakts 2011

Nedaudz ar novēlošanos, taču labāk vēlāk, nekā vispār neuzrakstīt. Ķeršos tad, nu, vērsim pie ragiem.

Kā jau visus iepriekšējos (2008, 2009, 2010) gadus, arī šogad “Muzeju nakts 2011″ godam aizvadīta. Izstaigāts tiešām daudz, redzēts arī, tad nu padalīšos īsumā nedaudz par 14. maija vakarā redzēto.

Leonardo da Vinči muzejs

Startēt izdomājām šeit. It kā biju par tādu dzirdējis, bet tur patrāpījos vai nu brīdī, kad tur darba laiks bija beidzies, vai arī kaut kādā nelaikā.

Muzejs savā ziņā tāds savdabīgs – pats muzejs, pirmkārt, atrodas Rīgas Tehniskās Universitātes (Kaļķu ielas) pagrabos. Tur paši studenti savākuši diezgan interesantu un plašu materiālu jau par pašu da Vinči runājot. Sākot no glezniecības, beidzot ar visādiem spārnu un šaujamajiem izgudrojumiem. Lai arī pārsvarā visi viņa izgudrojumu paraugi šeit ir atveidoti no koka, tik un tā apmēram ir priekšstats kaut kāds par to visu. Turpināt lasīt

Nerunā pa tālruni, kamēr viņš ir pie stūres

Gribētu jau rakstīt, ka cilvēkiem ar vājiem nerviem tālāk neskatīties, taču domāts, lai uzrunātu ikvienu no mums.

Vārdu sakot, diezgan spēcīga un radoša reklāma, kur paši mājinieki tiek aicināti nerunāt pa tālruni, kamēr otrs ir pie stūres. Varbūt padomā, pirms pacel tālruņa klausuli?

Idejas autori ir Bengalūras (Bangalore), Indijā, satiksmes policija un, domāju, ka šajā ziņā mums varbūt vajadzētu no viņiem pamācīties. Turpināt lasīt

Tā “mazliet” neveikli sanāca…

Imantā svētdienas rītā aizturēts jaunietis, kurš no kāda veikala bija pamanījies nozagt vairāk nekā 100 piepūstu balonu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai BNS pastāstīja, ka 1983.gadā dzimušais vīrietis piegājis pie kāda Kleistu ielas veikala, kuram ārpusē pie durvīm bija uzstādīta balonu virtene ar vairāk nekā 100 baloniem.

Jaunais vīrietis paņēmis virteni un meties bēgt, tomēr veikala apsardze zādzību pamanīja, bēgli aizturēja un nodeva Valsts policijai.

Jaunietis paskaidroja, ka vēlējies paņemt tikai divus balonus, lai tos uzdāvinātu savai draudzenei. Tomēr, mēģinot paņemt balonu pāri, virtene atdalījusies un viņš satraukumā paķēris visus vairāk nekā simts balonus.

Policija sākusi kriminālprocesu par zādzību nelielā apmērā.

nra.lv

Mazliet sasmējos par šo rakstu. Pirmām kārtām, ja “šis jaunietis” nevarēja paņemt vienu balonu, nafig bija ņemt visu virteni? Un, interesanti, kurā melnajā tirgū pieņem mazlietotus, piepūstus balonus, ja jau policija sākusi izmeklēt lietu par nu “tik milzonīgu” apmēru? Bet, lai kā, drosmīgi jebkurā gadījumā. Galvenais, būs, droši vien, ko atcerēties un pēc pāris gadiem saviem bērniem stāstīt “kā es gāju spert balonus no lielveikala un dāvināt savai meitenei”.

Vai tiešām saule riņķo ap zemi?

Jeb kā tur ir patiesībā?

“35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap Zemi”

Tāds dīvains virsraksts rotāja šodien ziņu portālus.

izrādās, ka vairāk kā trešā daļa (35%) Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās – viņi ir pārliecināti, ka Saule riņķo ap Zemi.

[...]

39% domā, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem

Pilns raksts

Labi, par tiem dinozauriem varētu vēl pastrīdēties, taču to, ka saule neriņķo ap zemi, vajadzētu zināt katram pirmklasniekam. Smieklīgi patiesībā, ka cilvēki savos apmēram 15 gados pat to nezin.

Vispār, par sabiedrību kā tādu runājot, palasīju Ulda ielikto rakstiņu. Reāli padomāju – vai tiešām mūsu jaunā paaudze lēnām uz degradāciju neiet? Lai gan, patiesībā, to noliegt nevarētu, jo mūsu valstī izglītība ir tāda, kāda nu viņa ir – cik daudz budžets atļauj, tik daudz arī saviem bērniem mācam un, diemžēl, tādi ir rezultāti. Neiedziļināšos sīkākās detaļās, bet vai tiešām tas mums ir vajadzīgs? To mēs novēlam visiem saviem bērniem? Iet ielās, sadot otram pa zobiem, nospārdīt un vēl pie reizes nolamāt ar necenzētiem vārdiem?

Arī šo bērnu vecāki – paši raudamies vismaz divās, trijās darba vietās, nemaz vairs neliekas zināt, ko reāli dara viņu pašu mazās atvases. Tas patiešām jau sāk dramatiski palikt. Kāpēc es par šo visu sāku runāt? Te jau ir iemesls tam, ka šādi sākoties ielu dzīvei, tiek aizmirsts par mācībām un pārējo pat nemaz nerunājot. Kur nu vēl zināt atbildes uz loģiskiem jautājumiem. Vai tiešām mūsu valdība to vēlas? Vai tāda būs arī mana bērna nākotne? Kaut ko patiešām nevarētu darīt lietas labā, lai tā nenotiek? Patiesībā, te jau varētu sekot vesela virkne jautājumu, bet, lai, nu, šoreiz paliek… apstāsimies šeit un padomāsim.