Par latviešu valodu uz XP

ftf

Interesants atradums. Vajadzēja šovakar uz mammas lēnā kompja, uz kura joprojām WinXP stāv, ātrrakstīšanas programmiņu dabūt, par cik viņa sākusi iet datorkursos. Viss jau labi, bet… kā es neciešu programmas latviešu valodā, ja vēl piedevām valoda nokodēta, izmantojot ISO/IEC 8859-1 (Rietumeiropas) rakstu zīmju kodējumu. Nezinu, bet vai tad nevarētu vienkāršāk paņemt UTF-8 un nebūtu problēmu ar valodām uz vecāka gājuma kompjiem.

Nu, lūk. Te arī sākās otras problēmas otra puse. Nācās doties uz kontrolpaneli un reģionālajos iestādījumos norādīt sistēmai latviešu valodu. Labi, atķeksēju, bet… te trešā problēma. Nebija man WinXP oriģinālā instalācijas diska pa rokai. Tad nu izdomāju, ka jāmeklē katrs fonta fails, kas tiek prasīts atjauninājuma gaitā un pašās beigās situāciju glāba Google, kas norādīja uz šo lapu – www.findthatfile.com. Domāju, ka jāieliek kāds neliels raksts pēc visa šitā, jo, varbūt kādam tomēr noder.

Te zemāk pievienoju arhīvu ar šiem atrastajiem failiem.

winxp_lv (application/zip)

Atarhivē kādā folderī un, kad tiek pieprasīts norādīt instalācijas diska ceļu, kā folderi norādi uz šiem failiem. Tas arī viss.

P.S.: Varbūt uz Win7 šī fontu paka arī der?

Brouzeru kari

Opera pret Firefox- kurš labāks?

2009-08-10_2118_Opera_vs_Firefox

Tad nu tā. Piektdienas vakarā atgriezos atpakaļ pie Opera’s brouzera. Lēmums viens- jo tālāk Firefox iet ar saviem atjauninājumiem, jo caurumaināks viņš paliek. Vismaz uz mana Windows XP – viens krašs – labi, divi, arī labi, bet, ja sākas n-tie kraši viens pēc otra? Nobesījos un uzliku atpakaļ Operu.

Jāsaka, to lietoju labu laiku atpakaļ. Pirms mani te daudzi centās pielauzt, lai pārejot uz Firefox – ātrāks un tā tālāk. Labi, novilku, vēl toreizējo 2 versiju. Tā nu gāja laiks – visi pārgāja uz Firefox 3, jā, baigais “bums” bija- brouzeris numur viens uz to brīdi. Saprotu – vari locīt kā vēlies, lipināt klāt visu, ko sirds kāro… bet, līdz zināmam brīdim, kamēr uzliekot nākamo lielo versijas atjauninājumu, sastopies ar problēmu, ka nu šī versija vairs ar to visu vienkārši nedraudzējas. Vai arī sākas dēļ šiem spraudņiem kraši, kraši, kraši

Tad nu par Operu nedaudz. Man šinī brouzerī vienmēr paticis tas, ka paši Opera’s veidotāji, neskatoties uz Firefox uzvaras gājieniem, paņem arī lielu daļu no pašiem interneta lietotājiem. Jāsaka – šis brouzeris strādā ar visiem skriptiem kā arī attēliem daudz savādāk- nedaudz ilgāk ielādē, bet dara to kvalitatīvāk, atšķirībā pret Firefox ātrumu un performanci.

Tad, ko izvēlies tu – kvalitāti vai performanci? Nez, ir jau nedaudz arī trūkumi Opera’i, atšķirībā pret Firefox, bet pagaidām domāju palikt pie kvalitātes. Veca un pārbaudīta tehnoloģija.

Nobeigumam vēl bildīšu, ka saprotu, ka Windows XP ir veca no nolietota tehnoloģija, bet kādēļ būtu man jāizgrūž kaudze naudas un obligāti pāriet uz kaut ko jaunāku spiestā kārtā, par brouzeriem runājot? Labi, var jau lietot Firefox bez krašiem pašā Linux vidē, bet par to jau būtu te pavisam cits stāsts. Ne vienmēr jaunais ir tas labākais.

Jauns projekts rīdziniekiem – jauniem.lv

Kādu laiciņu jau ir pieejams jauns projekts, precīzāk, divi- LepniParRigu.lv un Jauniem.lv. Kas tas tāds kopumā ir? Pirmajā skatā atgādina nedaudz draugiem.lv sākuma stadijas variantu, bet te nedaudz sīkākai informācijai, ko raksta viņi paši:

Esriga.lv un Jauniem.lv ir pirmais sociālais tīkls Rīgā, kurš ļaus justies visiem rīdziniekiem kā lielai ģimenei – nevis vārdos, bet reālos darbos.
Mēs esam pārliecināti, ka pilsētnieku spēkos ir iemiesot savā ikdienā saukļus „Lepni par Rīgu!” un “Vienoti savā Rīgā!”, kas ir patriotiski noskaņotiem rīdziniekiem labākā iespējamā dzīves telpa visā Eiropas Savienībā.
Tāpēc būsim pieejami arī adresē – www.lepniparrigu.lv.

Būtiski ir, lai rīdzinieki iegūtu nesagrozītu, patiesu informāciju no pirmavota un dalītos iedvesmā, cerībās, plānos ar saviem domubiedriem, nevis tukši ķengātos ziņu portālos vai ieslīgtu pašapmānā, lasot dzeltenās preses žurnālus.
Mūsu uzstādījums ir, lai pieredzējušie Rīgas iedzimtie nodotu dzīves gudrību jaunajiem, lai drošie, stabilie, veiksmīgie konsultētu un iedrošinātu ne tik veiksmīgos pilsētniekus, kurus piemeklējušas pārejošas grūtības. Lai mēs visi kopā saprastu, ka Rīgu neveido mūri vai kādi tur personāži Rātsnama kabinetos, bet rīdzinieku likteņi un sapņi, kas savijušies ar šo skaisto pilsētu. Apzināsim, kā Rīga mainījusies caur konkrētām ievērojamām pilsētnieku dzimtām paaudžu paaudzēs. Kā ar katru labo darbu vai iepazīto nama/ielas vēsturi varam kļūt lepni par savu vienīgo Rīgu.

Rīgas sociālais tīkls ir nekomerciāls projekts, kurš radies pēc vairākām „smadzeņu vētrām” Rīgas vadošo augstskolu studentu padomēs. Turklāt tas ir atvērts visiem atbalstītājiem, darbīgajiem, kuri vēlas to popularizēt, izvērst, stiprināt, papildināt ar noderīgu un pozitīvu saturu vai izveidot savu interešu līdzgaitnieku grupas.

Tuvākajās nedēļās taps sabiedriska organizācija – biedrība „Lepni par Rīgu!” (…)

Varbūt atbalstīsim jaunos projekta autorus? Sīkāka reklāma par viņiem te, iespējams, vēlāk. Protams arī, reģistrēties tiek aicināts tur ikviens. Ne tikai tie, kas Rīgā dzīvo.