Par to sniega izvešanu

Vispirmām kārtām, laimīgu jauno, 2011. gadu, mans lasītāj! Negribētu īpaši sabojāt noskaņojumu jau gada sākumā, bet “pacepšos” gan.

Braucu šovakar ar 11. trolejbusu (nedaudz pēc 9 vakarā) no Centrālās stacijas mājup. No Čaka ielas, kur viņam jānogriežas pa labi uz Stabu ielas, sākās problēmas. Apstājās aiz kaut kāda smagā auto. Tā uzreiz īsti nesapratu, kas par figņu, it kā biju dzirdējis par sniega izvešanu, kas it kā būtu loģiski ziemas laikā, bet… Bet! To nu tā kā varētu darīt brīdī, ja tas netraucē sabiedriskā transporta kustībai. Tālāk, braucot pa Stabu ielu, pirms Avotu ielas, kur trolejbusam ir pieturvieta, kur atkal kāds priekšā (gandrīz pieturvietā) bija noparkojis savu smago auto tā, ka normāls cilvēks pat ar vieglo automašīnu garām netiks. Labi, kaut kā izgrozījās, beigās atkal… vēl viena problēma – vietā, kur trolejbusam jānogriežas pa kreisi uz Avotu ielas, dēļ apbraukšanas manevra, krīt stanga. Vadītāja tāda pusnikna izkāpj laukā, palūgdama, lai, varbūt pabrauktu malā, lai trolejbuss tiek garām, bet pretī saņemot atbildi, ka, lai nu kā, bet “mēs savu darbu nepārtrauksim”. Nu, bļin. Ar šitādu attieksmi pret sabiedrisko transportu, kurš jau tā dēļ tiem sniega darbiem iekavējis grafiku par veselām 10+ minūtēm? Reāla dusma joprojām. Piedodiet.

Par dzeltenajām bākugunīm

Protams šis nav nekāds jaunums Rīgas ielās, taču beidzot nobriedu par to uzrakstīt. Joks tāds, ka šovakar vakar vakarā stāvot ar draudzeni pieturā, gaidot autobusu, skatos – brauc apsargi ar iedegtām dzeltenajām bākugunīm un pārskrien pie luksofora sarkanās gaismas ar visiem skaņas signāliem.

Tad nu, radās jautājums, kā tur īsti ar to lietu kopumā ir. Papētīsim, ko saka ceļu satiksmes noteikumu 47. pants:

47. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

47.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

47.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

47.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus;

47.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm.
(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.921)

Nu, lūk. Ja esi gudrs, tad tāpat jābūt skaidrai bildei par to, ka pie sarkanā pārbraukt ar dzeltenajām bākugunīm (par skaņas signālu pat nerunājot) kategoriski aizliegts.

It kā vēl nedaudz, Gūglē parokoties, atklājās, ka apsardzes firmām esot atņemtas zilo bākuguņu licences. Tad nu, jautājums rodas – kāda velna pēc tad viņi vēl ar šīm dzeltenajām bākugunīm un skaņas signāliem zīmējās?

Par autobraucēju kultūru

Vakar noskatījos “Zebras” veidoto sižetu par to, kā tad brauc autovadītāji Albānijā. It kā biju par šo valsti kā tādu dzirdējis, bet… par autovadītāju (braukt)prasmi – tas bija patiešām šoks.

LTV1 raidījums ‘Zebra’ ciemojas Albānijā un secina, ka šajā valstī satiksmes haoss pārspēj gandrīz visu iepriekš redzēto. Jo īpaši tad, ja autovadītāju redzeslaukā parādās ceļu policists: viņa funkcijas paliek noslēpumā tītas, bet momentā izveidojas sastrēgums, kas pazūd tikai kopā ar pašu likuma pārstāvi.

Video pats šeitan.

Nu, kādam vēl ir kādi jautājumi par to, ka Latvijā autobraucēji ir dikti nekulturāli, kuri (pat) ceļu satiksmes noteikumus neievēro? ;)