Haips ap jauno Firefox 4

Kā jau solīts, turēšu vārdu un kaut ko uzrakstīšu…

Saprotu, ka ir diezgan skaļa reklāma, jeb haips (hype) sacelts jaunā brouzera Firefox 4 sakarā. Un tam patiesībā ir iemesls – 64,35 miljoni – tas ir skaitlis, cik reižu jau ticis jau lejuplādēts un šis cipars turpina augt. Iespaidīgi, ne? Arī es nenocietos un savācu jauno atjauninājumu, līdz ko tas bija pieejams. Papriecēju acis nepilnu nedēļu, bet beigās atgriezos atpakaļ pie vecās, labās 3.6.16 versijas. Un tam bija savi iemesli. Kādēļ? Par to visu zemāk uzskaitīšu pa punktiem plusos un mīnusos.

Plusi (+)

  • jūtami ātrāks, nekā iepriekšējās, līdz šim zināmās versijas.
  • smukāks dizaina ziņā.
  • izvēlne atrodas zem vienas smukas podziņas.
  • status bar josla nodēvēta par add-ons bar un to var arī ērti izmantot personalizēšanā.
  • tab bar šķirošana, lai gan, skat. pie mīnusiem.
  • vēl nav nācies izmantot, taču vēl vislielākā plusa varu uzskaitīt sinhronizāciju gan grāmatzīmēm, gan atvērtajiem tabiem starp citu datoru atvērtajiem pārlūkiem, gan mobilajām ierīcēm.

Mīnusi (-)

  • jau pie instalācijas nācās saskarties atkal ar to pašu klasisko, ka daudziem add-oniem nav pieejams kārtējais atjauninājums.
  • neatceras pēdējās atvērtās lapas, pēc pārlūka aizvēršanas un atkal atvēršanas, ja, piemēram, tiek vērta vaļā saite no, piemēram Skype.
  • galīgi neērta tab bar šķirošanas funkcija jaunu grupu izveidē. Mazliet nepārskatāmi.

It kā te ir tikai tādi daži punkti, ko būtu vērts uzskaitīt. Patiesībā it kā tur plusu ir, redz, vairāk, kā mīnusu, bet tomēr… atgriezos atpakaļ pie vecā, labā Firefox 3.6.16, ko jau augstāk minēju. Iemesli tam bija, lūk, kas. Papētīju, cik bieži kura Firefox pārlūka versija krašo. Labi, varbūt pēc Kaspara aprakstītā, spriežot, viss jau tīri smuki uz tām mobilajām ierīcēm izskatās, taču, pēc statistikas datiem spriežot, stabilā (desktop) versija būs pieejama tikai, apmēram, sākot vismaz ar Firefox 4.2 versiju, kura pagaidām ir izstrādes stadijā. Labi, tie kraši, kā arī vēl citi sīkumi varbūt nebūtu tik kaitinoši kā tas, ka reizēm, verot vaļā saites no Skype, (kā arī citām programmām,) brīdī, kad nav atvērts pārlūks, pēdējās, manis atvērtās lapas (tā esmu iestatījis opcijās), reizēm tās tiek aizmirstas un nākas vērt par jaunu. Sāka palikt par kaitinošu ieradumu.

Bet, lai nu kā, cerēsim, ka izstrādātāji drīz labos šos trūkumus un varēšu atgriezties pie 4 versijas. Varēšu lepoties un būt… eeem… kā nu tur bija… jāpatin uz augšu – ā, pareizi, viens no 64,35 miljoniem citu lietotāju vidus, kuri izvēlējušies tieši šo jauno pārlūku, lai gan, nav vēl īsti zināms, cik daudzi ir līdzīgās domās, kā es šobrīd.

Brīnišķīgais gaismeklis – "E-ntancle"

E-ntancle – tas ir unikāls gaismeklis (lampa), kas izgaismo telpu tiešām skaistā veidā. Vārdu sakot, precīzāk, tā ir gaismas diode, kura (kā reizi tagadējā krīzes laikā) katram varētu būt pa kabatai, jo, paņem ļoti mazu enerģijas patēriņu un tai ir niecīga siltuma ģenerācija. Spīdekļa efekts ir nedaudz neskaidrs, taču ar labu un spēcīgu refrakciju. Pamatne ir pati gaismekļa forma, kuru var izlocīt pēc vien sirds patikas un, ticiet man, tas spīdēs spoži, lai arī kādu formu tas ieņemtu. Tā augšējā daļā ir iebūvēta LED diode, kurai ieslēgšana (kā arī izslēgšana) ir tik vien, kā pieskarties ar roku pašam E-ntancle. Turpināt lasīt

Pozitīvi! II: Nedaudz no paša pasākuma…

Iesākumam, nedaudz bildēs par pašu pasākumu… (kliko uz attēla, lai nokļūtu Flickr galerijā)

2009-07-09_21-30_Positivus

18-07-2009 (Positivus) [Flickr]

Tālāk runājot, pasākums izdevies. Sinead O’Connor redzēta, Moby arī. Izrādās, bija daudz iespaidīgāk, nekā piektdienas vakarā, klausoties Radio SWH, kurā tika translēts viss pirmais pasākuma vakars.

Atļaušos šoreiz nepiekrist Džeinas Tamuļevičas twitter akountā rakstītajam:

“Konora savākusi pūli, bet man kkā sajūta,ka tas nav festivāla formāts.” (via)

Pats redzēju Sinead O’Connor uzstāšanos un domāju pie sevis – tas bija tieši tas, kas varbūt tajā brīdī nepieciešams. Varbūt organizatori jau bija ieplānojuši pasākumā tādu daļu, kas kaut nedaudz līdzinātos paralēli Siguldā notiekošajiem opermūzikas svētkiem, uz kuriem daudzi dēļ Positivus pasākuma netika. Vismaz kaut kas baudāms pa visu vakaru un šis bija viens no labākajiem akustiskās mūzikas uznācieniem, kādu vispār es biju līdz šim redzējis.

Bet, tas jau nenozīmē, ka ar to viss bija galā. Bez tā visa daudzi no māksliniekiem bija vienkārši baudāmi. Tādā ziņā organizatoriem jāsaka liels paldies un viss festivāla formāts labi sanācis šogad. Lai arī kurp ietu – no viena festivāla gala uz otru – tur visu laiku pulcējās ļaudis un kaut kas notika visos galos. Tas bija tas, kas neļāva garlaikoties nevienu pašu brīdi. Vienu zinu teikt – lai tie pukstētāji paliek pukstētāji – atradīsies vienmēr par ko papukstēt un pakritizēt, taču es esmu apmierināts ar visu kopumā.

Prātā man vēl no festivāla palicis Moby sirsnīgums ar saviem “Thank You, Thank You, Thank You”… tas tiešām bija uzjautrinoši, bet izbaudīju visā krāšņumā šī mākslinieka sniegumu. Jāsaka – no visa pa biškucim – sākot no 90-tajiem gadiem, kad viņš vēl rakstīja savus Techno skaņdarbus, līdz pat mūsdienu Rock stila gabaliem – tas nedaudz vairāk par stundu.

Vēl kuriozs- svētdienas rītā, pēc visa pasākuma, uz mājām taisoties, ap kādiem 6 rītā, gaidot pirmo autobusu, Salacgrīvas autoostā, cilvēku, ka biezs. Pienāk autobuss, visi sāk lekt iekšā, skatos, domāju un saku draudzenei: “Eu, kā būtu, ja brauktu ar nākamo?” Tā domādams, skatos, pienāk viens čalis, piedāvādams aizvest līdz Rīgai. Tā sāku domāt – ja tiktu autobusā, būtu līdz Rīgai apmēram 2h kājās jāstāv, piekritu braukt. Izrādās – čoms ar taksometru. Par piečuku no katra ar mieru vest, lai tikai pašam nav garlaicīgi braukt visu šo ceļa posmu. Beigās savācāmies pieci braucēji – es ar draudzeni un vēl trīs jaunieši – divas meitenes un viens čoms. Galu galā – atbraucām ātri. Pat ātrāk, nekā biju plānojis. Samaksāju beigās desmitnieku, protams. Tagad vēl smaids sejā, iedomājoties par to lielo gaisa gabalu no Salacgrīvas līdz Rīgai ar taksometru…

Joey Beltram – Classics

Sen nekas par šo tēmu nebija rakstīts. Tad nu ausīs iekrita, lūk, kas:

Joey Beltram – Classics

Žanrs: Elektronika
Stils: Tehno
Izdots: 1996. gada 1. janvāris

Trekliste:
1. Joey Beltram - Energy Flash (5:53)
2. Joey Beltram - Jazz 303 (4:52)
3. Joey Beltram - Subsonic Trance (3:30)
4. Joey Beltram - Psycho Bass (5:00)
5. Joey Beltram - My Sound (4:13)
6. Joey Beltram - The Melody (4:44)
7. Joey Beltram - Sub-Bass Experience (4:57)
8. Joey Beltram - The Reflex (4:54)
9. Second Phase - Mind To Mind (5:36)
10. Second Phase - Mentasm (4:26)
11. Mental Mayhem - Joey’s Riot (4:31)
12. Open Mind - The Trance (4:42)
13. Disorder (2) - Groove Attack (3:24)

Te nedaudz vairāk info par šo albumu.

Par "astro'n'out" koncertu šovakar

Viņi šovakar bija labā formā un viņu līderis tāpat! Kas viņi tādi un par ko te vispār ir runa?

Šovakar bija lieliska iespēja pabūt uz astro’n'out koncertu Studentu klubā un jāsaka – iespaidi lieliski pēc visa šī.

Pats koncerts bija vairāk vai mazāk domāts kā akustiskajā variantā un jāsaka – interesants aranžējums un pavisam cits skanējums, nekā ierastajiem astronautiem. Pirmo reizi ko tādu klausījos un pat daža laba dziesma no jaunā viņu albūma pavilka tik ļoti, ka pat prieka asaras acīs sariesās nedaudz. Patiesībā ir aizkustinoša šīs grupas līderes Māras Upmanes personīgā pasaule un, tieši tanī brīdī, kad izskanēja Ulda Marhilēviča komponētā ar Ārijas Elksnes vārdiem “Lūgums”, tā uzreiz sapratu, ka šī dziesma ir pilnīgi kā par pašu Māru. Viņa ir tiešām ir kā…

[...]meitene maza, kurai aplam daudz varas ļauts[...]
dziesmas.lv

Kopumā, neskatoties jau uz pelēcīgo laiku ārā aiz loga un darba dienas nogurumu, jutos tiešām labi. Koncerts tiešām izdevies un cilvēku pat vairāk, nekā varbūt tika plānots.

Beigās uzdāvināju savai draudzenei viņu pēdējo albumu. Būs kaut kad jādabū paklausīties, lai gan, atzīšos – vairāk viņi visādās radiostacijās dzirdēti, pat albumus nav sanācis iegādāties. Bet jā – Māra šai grupai ir tiešām lielisks atradums! Lai jums izdodas arī turpmāk! Paldies jums.