Tādu te joku atcerējos par šī rīta miglu runājot.
No kāda jūrnieka stāsta: “Braucu ar kuģi, kad priekšā, nu, tāda migla, …tāda migla! Skatos- tālumā maza gaismiņa parādās – nāk tuvāk, aizvien tuvāk… izrādās, tfu, tas mans izsmēķa gals”.
Draudzene iekš Skype atsūtīja…
- Saulīt?
- Jā, kaķīt?
- Zivtiņa mana, uztaisi ēst!
- Protams, lācēn!
- Paldies, cālīt!
- Nav par ko, peļuk!
- Paklau, tu arī neatceries, kā mani sauc?
Pārčivināts no draugiem.lv dienasgrāmatu ierakstiem:
Sēž zaķītis lasa grāmatu par loģiku. Pienāk vilks un jautā:
- Eu zaķi a ko tu tur lasi?
- Grāmatu par loģiku.
- A kas tas ir loģika?
- Klausies, tev sērkociņi ir?
- Ir
- Tātad tu pīpē, vai ne?
- Jā
- Ja pīpē tātad dzer, vai ne?
- Jā
- Ja dzer ir nauda.
- Jā
- Ja ir nauda ir vecenes..
- Nu jā
- Ja ir vecenes tātad neesi gejs vai ne?
- Bet protams!
- Tā arī ir loģikaVilks domīgi: – Iedod palasīt!
Zaķītis iedod.Pienāk Lācis pie vilka:
- Eu, vilks ko tu tur lasi?
- Grāmatu par loģiku
- A kas tas ir loģika?
- Tev sērkociņi ir?
- Nē
- Nu tātad tu esi gejs
Atnāk Janka uz mūzikas skolu, atver futrāli, skatās – iekšā kalašņikovs. Pasmaida un saka: “Ai, tagad tētis drošvien bankā stāv ar vijoli…”
Kāds vīrs vēlu vakarā iedzēris pārrodas mājās. Apņēmīgi dodas uz guļamistabu, lai samīlētu sievu — kas zina, varbūt no rīta mazāk bārsies. Pa tumsu pielien sievai blakus zem segas, izdara, ko nolēmis. Pēc tam nerod mieru, dodas uz virtuvi meklēt, vai nav palicis kāds aliņš, ar ko uzlāpīties. Ieiet virtuvē un ierauga tur sievu. Vīrs šokā:
— Tu? Kas tad ir… mūsu guļamistabā?
Sieva:
— Mana mamma atbrauca, noliku viņu tur gulēt.
Pēc vīra sejas izteiksmes sieva saprot, kas noticis, un dodas uz guļamistabu:
— Mammu, kāpēc tu klusēji?
Sievasmāte:
— Tu taču zini, ka es ar viņu jau divus gadus nerunāju!