ReadabilityViena jauka un aktīva diena Siguldā
Nu tā. Viena tiešām jauka diena aizvadīta. Esmu patīkami noguris, teikšu atklāti. Jautāsi– kas ta vainas šādam nogurumam? Labi, tīšu visu filmu atpakaļ un par visu no sākuma…
Tā teikt, ar savu vienu draugu izdomājām, ka vajag aizbraukt uz Siguldu, paņemt fotoaparātus un kaut ko pafotogrāfēt. Tad nu, lūk, šorīt 10:11 Zemitānos, Rīgā, kāpjam vilcienā, lai dotos uz Siguldu. Laiks tāds it kā apmācies, bet silts.
Siguldā lēnā garā aizstaigājam līdz velo nomai, kas atrodas gandrīz pie panorāmas rata (precīzi — Cēsu ielā 15, ja kādu tas interesē). Paņēmām velosipēdus, kas katram izmaksāja 6Ls par visu dienu (par stundu tur 2Ls).Pabraukājamies nedaudz pa Siguldu, tad devāmies lejup pa lielo Gaujas kalnu, kas ved uz Turaidu.
Aptuvenais maršruts bija šāds: Sigulda — Gaujas tilts — jaunais, bruģētais celiņš uz Krimuldu — Krimuldas pilsdrupas — Krimuldas vagoniņa stacija — Reiņa trase — Turaida — Gūtmaņa ala — gaisa balonu pļava — Mazā velnala — kājinieku vanšu tilts — Lielā velnala un atpūtas vieta pretī tai — Kaķīškalns — atpakaļ Siguldas centrs, kur izmetām vēl pēdējo garo ‘līkumu’ pa jauno izrestaurēto Dārza ielu, apkārt gar TV torni, gar ģimnāziju, gar Siguldas vagoniņa staciju, līdz beigās atpakaļ uz velo nomu.
Pa ceļam nedaudz lietu arī dabūjām, bet nu tas tiešām bija super — braukt ar divriteni lietū. Tas jau bija lejā– no Turaidas puses uz Gūtmaņa alu braucot. Protams, manījām, ka daudzi cilvēki, tur, autobusa pieturā stāvot, pa krūmiem slēpās, bet man bija labi. Taisni vai laikā šis lietus. Galvenais, ka silts un patīkams lietus, neskatoties, ka vējš plandījās matos.
Teikšu atklāti– sen nebiju nekur tik labi un aktīvi atpūties. Bā, pēc aptuveni septiņu stundu nepārtrauktās (ar mazām atpūtas pauzītēm) pedāļu mīšanas dibens sāpēja konkrēti. Laikam būtu pēdējais laiks pašam savu velosipēdu varbūt nopirkt? Tikai jāskatās, kas būtu izdevīgāks. Tas te tā. Ja nu kas, tad zemāk nedaudz safotogrāfētais no dienas piedzīvotā.
Piedzīvots tiešām tika daudz un visu šeit ‘neiegrāmatošu’. Novēlu saviem lasītājiem kaut reizi dzīvē ko tādu ieprovēt– Sigulda ar velosipēdu. Un maršruti caur Siguldu tiešām ir daudz un dažādi. Jā, un vēl– tas ir vēl daudz labāk nekā piepīpētos naktsklubos sevi izlādēt.
Atgriežoties Rīgā pie Juglas, braucot ar vilcienu manīju skaistu varavīksni pāri Juglas ezeram. Tiešām skaistums. Izskatījās tikko pamatīgi nolijis un izkāpjot Zemitānu stacijā gaiss likās tik tīrs un dzidrs… jāsaka — pilnīgi cits skats uz dzīvi!
Nu tā. Viena tiešām jauka diena aizvadīta. Esmu patīkami noguris, teikšu atklāti. Jautāsi- kas ta vainas šādam nogurumam? Labi, tīšu visu filmu atpakaļ un par visu no sākuma…
Tā teikt, ar savu vienu draugu izdomājām, ka vajag aizbraukt uz Siguldu, paņemt fotoaparātus un kaut ko pafotogrāfēt. Tad nu, lūk, šorīt 10:11 Zemitānos, Rīgā, kāpjam vilcienā, lai dotos uz Siguldu. Laiks tāds it kā apmācies, bet silts.
Siguldā lēnā garā aizstaigājam līdz velo nomai, kas atrodas gandrīz pie panorāmas rata (precīzi – Cēsu ielā 15, ja kādu tas interesē). Paņēmām velosipēdus, kas katram izmaksāja 6Ls par visu dienu (par stundu tur 2Ls).Pabraukājamies nedaudz pa Siguldu, tad devāmies lejup pa lielo Gaujas kalnu, kas ved uz Turaidu.
Aptuvenais maršruts bija šāds: Sigulda – Gaujas tilts – jaunais, bruģētais celiņš uz Krimuldu – Krimuldas pilsdrupas – Krimuldas vagoniņa stacija – Reiņa trase – Turaida – Gūtmaņa ala – gaisa balonu pļava – Mazā velnala – kājinieku vanšu tilts – Lielā velnala un atpūtas vieta pretī tai – Kaķīškalns – atpakaļ Siguldas centrs, kur izmetām vēl pēdējo garo ‘līkumu’ pa jauno izrestaurēto Dārza ielu, apkārt gar TV torni, gar ģimnāziju, gar Siguldas vagoniņa staciju, līdz beigās atpakaļ uz velo nomu.
Pa ceļam nedaudz lietu arī dabūjām, bet nu tas tiešām bija super – braukt ar divriteni lietū. Tas jau bija lejā- no Turaidas puses uz Gūtmaņa alu braucot. Protams, manījām, ka daudzi cilvēki, tur, autobusa pieturā stāvot, pa krūmiem slēpās, bet man bija labi. Taisni vai laikā šis lietus. Galvenais, ka silts un patīkams lietus, neskatoties, ka vējš plandījās matos.
Teikšu atklāti- sen nebiju nekur tik labi un aktīvi atpūties. Bā, pēc aptuveni septiņu stundu nepārtrauktās (ar mazām atpūtas pauzītēm) pedāļu mīšanas dibens sāpēja konkrēti. Laikam būtu pēdējais laiks pašam savu velosipēdu varbūt nopirkt? Tikai jāskatās, kas būtu izdevīgāks. Tas te tā. Ja nu kas, tad zemāk nedaudz safotogrāfētais no dienas piedzīvotā.
Piedzīvots tiešām tika daudz un visu šeit ‘neiegrāmatošu’. Novēlu saviem lasītājiem kaut reizi dzīvē ko tādu ieprovēt- Sigulda ar velosipēdu. Un maršruti caur Siguldu tiešām ir daudz un dažādi. Jā, un vēl- tas ir vēl daudz labāk nekā piepīpētos naktsklubos sevi izlādēt.
Atgriežoties Rīgā pie Juglas, braucot ar vilcienu manīju skaistu varavīksni pāri Juglas ezeram. Tiešām skaistums. Izskatījās tikko pamatīgi nolijis un izkāpjot Zemitānu stacijā gaiss likās tik tīrs un dzidrs… jāsaka – pilnīgi cits skats uz dzīvi!
Nav kopīgu rakstu, bet iesaku palasīt:
