Latgola.lv

Beidzot, jāsaka, ka noskatīts. Vispirmām kārtām, lielumlielais paldies mammai, kura jau apmēram pirms diviem mēnešiem, man un sieviņai, uzdāvināja biļetes uz šo teātra izrādi.

Līdz šim Ontons un Anne un viņu kaimiņi Pīters un Mare bija populāri tikai Latgalē, bet nu viņi ieņems Nacionālo teātri! Latgaliešu vitalitāte, kolorīti tipāži, komiskas sadzīves situācijas, mīlestības peripetijas par spīti pensijas gadiem – tas viss liks saprast, kur atrodama latviešu izdzīvošanas recepte. Latgola ruļļavoj! (via LNt)

“Skroderdienas Silmačos” tā arī neesmu piesēdies, lai noskatītos pilnā garumā, taču nelielas asociācijas ar to visu bija, tikai atšķirība tāda, ka visa darbība notiek nevis kaut kur Vidzemē, bet pašā dziļākajā un gandrīz tālākajā Latgales nosturī, Baltinavā. Tātad, visa izrāde ir visīstākajā (?) latgaļu valodā.

Kādēļ jautājums pie šī vārda visīstākā? Tādēļ, ka, lai kurp Latgalē aizbrauktu, katrā sētā šī valoda skanēs nedaudz savādāk, jo, Rēzeknē, piemēram, nekad nerunās, kā runā Viļakā un Viļakā nekad nedzirdēsi to valodu, kā runā Ludzā. Tur pat valodnieki varētu daudz un dikti strīdēties, kura ir tā īstā un vienīgā latgaļu izloksne.

Ja par pašu izrādi kopumā, tad vienu vārdu sakot – patika. Ir tikai, protams, viens bet… aktierspēlei, protams piekasīties nevarētu, taču, lai arī kā daudzi no aktieriem censtos (necentīšos rādīt ar pirkstu, uz kuru) iemācīties šo sarežģīto valodu, tomēr kaut kur reizi pa reizei jūtams tāds kā rīdzinieciskais akcents. Lai gan, protams, tas tāds mazs sīkums.

Izsmējos no sirds, dažuviet arī kādu asaru nobirdināju… asociāciju patiešām daudz. Iespēja kaut nedaudz iepazīt tik daudziem nepazīstamo Latvijas nostūri gan aktierspēlē, gan reālajās bildēs, kas tika izrādītas aktieriem aiz muguras uz skatuves.

Ja būtu jānovērtē 10 ballu sistēmā, tad dotu aptuveni 9 – tas tikai dēļ tā (nedaudz) rīdzinieciskā akcenta, kā arī dēļ tā, ka izrādi varēja nedaudz par vismaz aptuveni pusstundu saīsināt, jo 3 stundas un 20 minūtes liekas tā kā nedaudz par garu izstieptas. Visādi citādi labs un izcils skatāmgabals.

Sensācija (Otrā daļa: “Kas lācītim vēderā?”)

Kā jau iepriekšējā raksta nobeigumā minēju, ka būs turpinājums, tad arī, lai kā dikti negribējās neko gari skribelēt augšā, turēšu savu solījumu un uzrakstīšu kaut ko vairāk par savu jauno kompanjonu HTC Sensation XE.


Attēls: GSMArena.com

Kā jau pēc nosaukuma spriežot, tad XE nozīmē Extended Edition, jeb latviskojot – parastā HTC Sensation paplašinātā versija. Tas nozīmē nedaudz savādāku dizainu, Beats Audio austiņas komplektācijā un tā tālāk. Turpināt lasīt

Par to pirmo reizi…

Pirmā mīlestība, pirmais skūpsts, pirmais … nē, nepadomājiet, ka te būs runa par kaut ko dikti perversu un tādā garā. Vakar, beidzot (!) bija tā pirmā izdevība uzkāpt uz sniega dēļa :)


Mirklis pirms…

…lielā, stundu garā piedzīvojuma uz Riekstu kalna. Paldies, protams, iivam, kuram mani izdevās uz kaut ko tik traku pierunāt. Protams, nedaudz sāp varbūt visas maliņas tagad, taču… iespaidi paliks ilgam laikam :) Turpināt lasīt

Sensācija (pirmā daļa)

Jau nedēļa kā esmu pārstūrējis beidzot, no lēnu mirstošā Windows Mobile 6.5, Android virzienā. Par spīti aptaujas datiem, iegādājos sev tomēr HTC Sensation XE. Pagaidām gari runās un detaļās neizplūdīšu, lai runā bildes, kas uzņemtas pirmajā iegādes dienā, tas ir, pirms nedēļas.


Smukā, melnā kastīte

Turpināt lasīt