Lasot un skatoties savas vecās sabirušās ziņas, uzdūros pēdējā “De Facto” raidījuma tematam par to, ka, iespējams, atgriezīsimies atpakaļ Krievijas savienībā.
Bet tikmēr Latvijas mēģinājumi izrāpties no pašreizējās krīzes nav palikuši nepamanīti arī pasaulē. Turpinot de facto aizsākto tradīciju ārvalstu ekonomistu skatu no malas šoreiz uzklausījām pazīstamo Krievijas ekonomistu Mihailu Hazinu. Viņš pieder pesimistisko ekspertu frontei un uzskata, ka cerēt uz drīzu atkopšanos ir naivi. Hazins teic ka ar Krievijas atbalstu dzīve Latvijā būtu bijusi vieglāka. (ltvpanorama @ YouTube)
[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=AiKgPfNyeJ4]
YouTube
Manas domas par redzēto liek domāt, ka patiesībā Krievijai jau no laika gala ir bijusi liela ietekme, tad nu jautājums- ko mēs vispār darām Eiropā?
Ja vēl palasa plaši un daudz vēstures grāmatas, tad sanāk, ka, lai cik kari šeit Latvijā ir bijuši, vienmēr esam centušies mukt no lielā kaimiņa – krieva. Bet, ko tas mums deva? Vārda brīvību? Un tālāk- aizas mala? Iekšā Eiropā tikai tāpat- principa pēc, jo “daudzi” tā vēlējās?
Ziniet, te daudzkārt der teiciens- vienmēr ir labi, kur mūsu nav. Un Eiropā, manuprāt, mēs neesam mēs paši, bet kāds cits… nu, atzīstiet. Lai gan, vispār – kas slikts būtu tagad, ja paliktu tajā pašā krieva pusē?
Krist2ps jau atgriezies krieva pusē – nodzēris aknas, nu nesaprot, ko pats raksta. fui fui fui, kauns, palasi vēsturi. protams, ka ne visiem bija slikti, bija arī cilvēki kam klājās ļoti labi, bet kas tie bija par cilvēkiem… nekad
Paklau, ja nezini, ko īsti rakstīt, tad moš neraksti neko te? Neesmu es neviena pusē – vienkārši tās ir domas par visu kopumā, kā es pats raugos. Galu galā – tie ir tikai viedokļi. Ir lietas, kas Eiropā ir pozitīvas, taču, redz, tomēr ne mūsējiem pa kabatai un daudzi vēl to aizvien nesaprot. Un jā – protams, ja Latvijai piedāvās lielu kredītaizdevumu – paņems bez šaubām, lai gan pēc tam, piedod par izteicienu – būsim sū* līdz ausīm. Nu nemāk mūsējie vairs ar lieliem kredītiem apieties, nu nemāk, lai arī ko daudzi teiktu un domātu.