Grāmata "Dievs var vienīgi mīlēt"

Attēlā: Rodžers Šucs (Roger Schütz), jeb visiem labi zināmais brālis Rožē (Frère Roger (1944-2005)), kopienas Taizé dibinātājs.

Kopš Brāļa Rožē dibinātās Tezē kopienas iesākuma ir pagājis nu jau vairāk kā sešdesmit gadu. Grāmata “Dievs var vienīgi mīlēt” apkopo viņa bagātajā dzīvē izauklētās domas un atziņas. Tās balstītas dzīves pieredzē — ceļā uz kopienu, ikdienas vienotībā ar brāļiem, kopīgo lūgšanu skaistumā un nemitīgajā saskarsmē ar daudzajiem tūkstošiem jauniešu, kas nedēļu pēc nedēļas ierodas Tezē, lai rastu atbildi saviem dzīves jēgas meklējumiem.

Gan viņiem, gan savu grāmatu lasītājiem Brālis Rožē vēlas atklāt, kur meklēt sirdsmiera, cerības un brālīgas cilvēcības avotu, — paļāvībā uz Dievu un Viņa dāvāto mīlestību. (No franču valodas tulkojusi Aija Balode)

Tas nedaudz ievadam.

Vispirmām kārtām – šī grāmata iemāca paraudzīties uz pasauli nedaudz savādāk. Apstāties kaut pie tām lietām, kurām daudzi ikdienā garām paiet. Ja šīs lietas sauktu vārdos, tās būtu žēlsirdība un mīlestība pret apkārtējiem, kas dažreiz tiešām daudziem pietrūkst. Jā, arī paļāvības uz Dievu, ka viņš tomēr ir visas dzīves centrā.

Vairāk vai mazāk šī grāmata ir kā paša Rodžera Šuca personīgās piezīmes un reizē autobiogrāfija par viņu pašu. Izrādās, nemaz arī nezināju, ka pašas kopienas dibināšanā, liela pateicība ir arī pāvestam Jānim XIII, kā arī Kalkutas mātei Terēzei, ar kuriem brālis Rožē ir gājis, ja tā var teikt, roku rokā.

Tiem, kas vēlas rast kādu sirdsmieru par visu apkārt notiekošo, iesaku izlasīt.

Par tām sa$#… pogām…

Visu laiku nevarēju saprast, par jaunajiem liftiem ēkās, runājot, kāpēc tiem ir katrā stāvā divas pogas? Cilvēki arī – nospiež uz dullo, gaida un prasa- jams ies augšā, vai lejā? Izrādās, tā sistēma ir pavisam vienkārša – gribi braukt uz leju – nospied uz leju un gaidi, kad lifts no augšas stāviem brauks uz leju… viss ģeniālais taču ir tik vienkārši, vai ne tā?

P.S.: Ok, ok… sauciet mani nedaudz par atpalikušu 21. gadsimtam, taču, ko padarīsi cilvēkam, kurš pirmo pusi savas dzīves nodzīvojis Padomju Latvijā?:) Ehh, līdz īstajam Eiropas līmenim mums tikai augt un mācīties.

P.P.S.: …zinu arī, ka trolejbusā, lai izkāptu, ir jāspiež sa$#… poga, ko arī nesen iemācījos.

Atkal par finansēm jeb caurums makā II

Paturpinot iepriekšējā raksta tēmu, vakar atkal saskāros ar dīvainu lietu, ka es taču attapos, kamēr esmu uz slimības lapas (joprojām), esmu galīgi un pilnīgi gandrīz bez liekas kapeikas kabatā. Pat, gandrīz, tā teikt, nav par ko pat rēķinus nomaksāt.

Tad nu tādā situācijā sāku pārdomāt visus savus ienākumus/izdevumus un beigās izsecināju, ka, taču, lai minimāli izdzīvotu, vajadzētu vismaz Ls150 pēc maniem ieskatiem. Tā teikt, neko lieku, nekādas dižas un dārgas izklaides. Vienkārši tā – nomaksā savus ikmēneša rēķinus, kas man sniedzas vismaz 70 latu apmērā (tas uz doto brīdi), minimāli tēriņi pārtikai un vēl pavisam minimāli pats sev.

Brīdī, kad dzīve nosit tevi uz *irsas, tu beidzot sāc saprast lietu īsto cenu un būtību. Bet zinu, ka pēc tam viss būs vēl labākās vietās. via

Bet, taisnība vien ir. Vajag mācēt tikai nogaidīt.

Brīnišķīgais gaismeklis – "E-ntancle"

E-ntancle – tas ir unikāls gaismeklis (lampa), kas izgaismo telpu tiešām skaistā veidā. Vārdu sakot, precīzāk, tā ir gaismas diode, kura (kā reizi tagadējā krīzes laikā) katram varētu būt pa kabatai, jo, paņem ļoti mazu enerģijas patēriņu un tai ir niecīga siltuma ģenerācija. Spīdekļa efekts ir nedaudz neskaidrs, taču ar labu un spēcīgu refrakciju. Pamatne ir pati gaismekļa forma, kuru var izlocīt pēc vien sirds patikas un, ticiet man, tas spīdēs spoži, lai arī kādu formu tas ieņemtu. Tā augšējā daļā ir iebūvēta LED diode, kurai ieslēgšana (kā arī izslēgšana) ir tik vien, kā pieskarties ar roku pašam E-ntancle. Turpināt lasīt