Jaunais David Guetta videoklips, jeb mūzika vienkārši jaukai sestdienas vakara izskaņai… mūzika, kas aizķēra, ka klausos šovakar jau n-to reizi.
[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=cQyGYdRqulQ]
David Guetta’s YouTube channel
Kā atbilde uz Saprges rakstu… bilde nedaudz vairāk par mēnesi veca, bet tāds, nu, lūk, apmēram mans darbgalds izskatās. Te var pačekot, kādi tad tie pārējie nu jau “vakardienas akcijas” rezultāti ir.
Šorīt, kārtējo reizi, pārlapojot savas ziņas, uzdūros Māra Reliņa rakstītajam:
Šorīt pamanīju, ka Swedbanka ir izveidojusi twitter lietotāju. Intereses pēc es papētīju vai citām bankām arī ir. Jau iepriekš mēs esam saskārušies ar dažādiem viltus kontiem.
Nu lūk, par to arī aizdomājos, jo kādu laiku jau atpakaļ biju ievērojis kādu interesantu, tā teikt – fīču, ka twitter sāk piedāvāt lietotāju profilu autentifikāciju, jeb kā viņi to ir nosaukuši – Verified Account.
Pārsvarā šis produkts domāts sabiedrībā plašāk zināmajiem profiliem kā, piemēram, @FredDurst vai @BritneySpears. Ieejot šo cilvēku profilos, labajā pusē arī pamanīsi zilo twitter verifikācijas zīmi ar uzrakstu Verified Account, ka šis profils ir pārbaudīts no twitter administrācijas puses.
Pagaidām šis pakalpojums atrodas vēl t.s. Beta jeb testa stadijā strādā, bet cerēsim, ka viņi pievienotu ar laiku kādu iespēju arī Latvijā reģistrētajiem lietotājiem pateikt tviterim, ka tieši šis lietotāja profils ir īstais, jo patiesību sakot – viltus profili netrūks un tie ar katru dienu aug aizvien augumā. Un tas vien liecina tikai vienu – uzticēties pat mūsdienās pašam sev vairs nevar, kur nu vēl otram…
Nu jau 6. dienas atpakaļ, tas ir, 6. novembrī, tika atzīmēta slavenā Berlīnes mūra krišanas 20. gadadiena. Tanī sakarā, atradu apmēram mēnesi atpakaļ iekš Google lasītāja šārētu video.
Nevaru patiešām iedomāties, kā tas bija – dzīve kā cietumā – apkārt sargtorņi, trīs metrus augsts mūris un vēl bez tā stingrais Padomju laika režīms. Padrūmi.
Neatradis nevienu no viņiem otrajā klubā, es jau grasījos braukt uz vēl kaut kurieni, taču pēkšņi sapratu, ka nāvīgi gribu ēst un, ja nekavējoties neapsēdīšos pie galda, gluži vienkārši atstiepšu kājas. Vajadzēja vien palikt. Tiesa gan, sirdī vēl mājoja cerības stariņš iepazīties ar jauku meiteni, tomēr mans garastāvoklis ātri sabojājās, un es, stūķēdams iekšā savas vakariņas, pat aizmirsu vērties uz visām pusēm kandidatūru meklējumos. Jā, klubs bija pārstājis būt moderns, un tas bija ļoti pamanāms. Publika pavisam citāda, gan virtuve kļuvusi sliktāka, gan viesmīļi izlaistāki, gan meitenes, kuras es tomēr paspēju ievērot, izskatījās pēc lētām, narkotikas lietojošām palaistuvēm. Nekas nav agrāk, viss ir citādi… Velns viņu zina — kas! Bezjēdzīgi nosists vakars, bezjēdzīgi iztērēts skanošais. Par to naudu es savās mājās būtu varējis veselu nedēļu šiki pieēsties no tuvējā lielveikala.
(Izvilkums un rindkopa no Aleksandras Mariņinas romāna “Viss ir citādi” otrās nodaļas)
Par autori:
Tātad, A. Mariņina, īstajā vārdā – Marina Aleksejeva, dzimusi 1957. gadā, līdz 1971. gadam dzīvojusi Ļeņingradā, kur beigusi speciālo angļu valodas vidusskolu un N. Rimska-Korsakova mūzikas skolu. 1979. gadā absolvējusi MVU Juridisko fakultāti, strādājusi IeM Akadēmijā, kur pētīja noziedznieku rīcības psiholoģijas aspektus.
Mariņina ir vairāk nekā 30 zinātnisko darbu autore, nozīmīgāko — Crime and Crime prevention Moscow izdevis ANO Romas Noziedzības un justīcijas institūts UNICRI.
Mariņinas romāni tulkoti vairāk nekā 20 valodās, pēc tiem uzņemts TV seriāls “Kamenska”, bet 2003. gada martā Maskavas Zvaigžņu laukuma bruģī iemūrēta slavas zvaigzne ar Krievijā vislielākās tirāžas izdoto romānu autores — Aleksandras Mariņinas vārdu.
Par romānu “Viss ir citādi”:
Aleksandras Mariņinas jaunais romāns sākas ar bērēm: miris turīga biznesmeņa Mihaila Rudenko brālis Vladimirs. Rudenko plašā ģimene šķiet neparasti saliedēta: visi dzīvo kopā un nesper ne soli bez autoritatīvāko ģimenes locekļu sprieduma un vērtējuma. Bet…Vladimira nāves apstākļi liecina, ka viņš ir nozāļots un to izdarīt varēja tikai kāds no ģimenes. Izmeklēšanas gaitā pakāpeniski atklājas, ka “viss ir pavisam citādi” – gan cilvēku jūtas, gan veidi, kādos viņi cenšas cits ar citu manipulēt. Patieso attiecību saknes slēpjas tālā pagātnē. Taču šoreiz cilvēks, kura acīm notikumi skatīti un kuram uzticēts tos izprast, nav milicijas darbinieks, bet profesionāls sportists, maksas cīņu dalībnieks. Pārciestā autokatastrofa viņu piespiedusi kļūt par mājas treneri Rudenko meitai…
(No grāmatas “Viss ir citādi” aizmugurējā vāka)
Mans viedoklis kopumā par šo grāmatu.
Vispirmām kārtām jāatzīstas – esmu diezgan slinks grāmatu lasītājs un daru to reti, taču šī ir ļoti ērti un “ātri gremojama”, jeb kā mana draudzene izteicās – no vieglās literatūras plauktiem nākusi grāmata.
Interesantākais ir tas, ka viena grāmatas lielā nodaļa sastāv no uzreiz vairāku, atsevišķu romāna personāžu stāstiem, līdz ar ko pats lasītājs ir iesaistīts arī šajā notikumu virpulī. Pats līdz pusei apmēram esmu izlasījis, bet, domāju, ka tuvākajās dienās to piebeigšu līdz galam. Bet nu jā – autorei cepums par izcilo ieguldījumu šī romāna tapšanā!
P.S.: Vismaz kāds prieks un atslodze no visas ikdienas, par visu atvaļinājuma laiku kopumā runājot.
