Brouzeru kari

Opera pret Firefox- kurš labāks?

2009-08-10_2118_Opera_vs_Firefox

Tad nu tā. Piektdienas vakarā atgriezos atpakaļ pie Opera’s brouzera. Lēmums viens- jo tālāk Firefox iet ar saviem atjauninājumiem, jo caurumaināks viņš paliek. Vismaz uz mana Windows XP – viens krašs – labi, divi, arī labi, bet, ja sākas n-tie kraši viens pēc otra? Nobesījos un uzliku atpakaļ Operu.

Jāsaka, to lietoju labu laiku atpakaļ. Pirms mani te daudzi centās pielauzt, lai pārejot uz Firefox – ātrāks un tā tālāk. Labi, novilku, vēl toreizējo 2 versiju. Tā nu gāja laiks – visi pārgāja uz Firefox 3, jā, baigais “bums” bija- brouzeris numur viens uz to brīdi. Saprotu – vari locīt kā vēlies, lipināt klāt visu, ko sirds kāro… bet, līdz zināmam brīdim, kamēr uzliekot nākamo lielo versijas atjauninājumu, sastopies ar problēmu, ka nu šī versija vairs ar to visu vienkārši nedraudzējas. Vai arī sākas dēļ šiem spraudņiem kraši, kraši, kraši

Tad nu par Operu nedaudz. Man šinī brouzerī vienmēr paticis tas, ka paši Opera’s veidotāji, neskatoties uz Firefox uzvaras gājieniem, paņem arī lielu daļu no pašiem interneta lietotājiem. Jāsaka – šis brouzeris strādā ar visiem skriptiem kā arī attēliem daudz savādāk- nedaudz ilgāk ielādē, bet dara to kvalitatīvāk, atšķirībā pret Firefox ātrumu un performanci.

Tad, ko izvēlies tu – kvalitāti vai performanci? Nez, ir jau nedaudz arī trūkumi Opera’i, atšķirībā pret Firefox, bet pagaidām domāju palikt pie kvalitātes. Veca un pārbaudīta tehnoloģija.

Nobeigumam vēl bildīšu, ka saprotu, ka Windows XP ir veca no nolietota tehnoloģija, bet kādēļ būtu man jāizgrūž kaudze naudas un obligāti pāriet uz kaut ko jaunāku spiestā kārtā, par brouzeriem runājot? Labi, var jau lietot Firefox bez krašiem pašā Linux vidē, bet par to jau būtu te pavisam cits stāsts. Ne vienmēr jaunais ir tas labākais.

Caurums makā, bet esmu laimīgs

Kādu laiku atpakaļ, dodoties bankomāta virzienā, domāju, jāpalūko, kas notiek manā naudas kontā. Skatos – wtf?! – tikai 15Ls palikuši vairs? Labi, sāku domāt, kur tad esmu pārtērējies par pagājušo mēnesi.

Sāku tak atminēties, ka pabiju tak Positivusā un sajutu kā ķieģelis noveļās no manas sirds, ka neko diži daudz tērējies nekur neesmu. Un vēl, galu galā – vasaras lielākais notikums pa visu jūlija mēnesi.

Kopumā ņemot- labi, valstī ir krīze, nedaudz var tomēr savās finansēs to sajust, bet sāku tad domāt- kā tad esmu dzīvojis līdz šim, kad vispār mēnesī, ja labi, 50Ls tikai bija pa rokai? Teiksiet- tie laiki ir pagājuši, bet tik un tā- var mēģināt izvilkt uz absolūto minimumu- nepirkt visādus dārgus sū* un tā tālāk.

PS: Labi, makā vēl piečuks stāv, bet redzēs – pirmdien algas diena… būs kaut kur jāaizņemās, lai arī to nepatīk darīt – pie mammas gribās tak aizbraukt.

Kā nosargāt divriteni

Te atradu kādu interesantu un noderīgu informāciju. Dažas lietas par velo drošību. Starp citu, to pēdējo gan nezināju… tā, kā esiet modri!

* Atbilstoši riteņa vērtībai, izmanto pietiekami drošus saslēgus.
* Divriteni vislabāk pieslēgt vietās, kur to par nelielu samaksu var pieskatīt kāds cilvēks, piemēram, autostāvvietas uzraugs vai saldējuma pārdevēja.
* Ja riteni pieslēdz pretim videonovērošanas kamerām, tas nepasargā no zagļiem. Tomēr kameru ieraksti var palīdzēt noķert zagli un pierādīt viņa vainu.
* Ja divus riteņus savieno ar pakavu un tad pieslēdz citur, nozagt būs grūtāk. Pirmkārt, pakavam būs grūti atrast brīvu vietu pārzāģēšanai, lai nesabojātu divriteņu rāmi, otrkārt, ar šādi saslēgtiem velosipēdiem zaglim būs neiespējami aizbraukt, treškārt, divus saslēgtus riteņus būs smagi un neērti nest, ceturtkārt — tas pievērsīs lielāku apkārtējo cilvēku uzmanību.
* Riteņu pieslēgšana cilvēku pārpilnās vietās (piemēram, pie lielveikaliem) nepasargā no zagļiem. Pieredze rāda, ka velosipēdus zog daudzu cilvēku acu priekšā.
* Mazāk iekārojams ir ritenis ar saskrambātu rāmi. Zinātāji iesaka jaunu velosipēdu tīši apskrambāt vai pārkrāsot ar grīdas krāsu, lai nav „tovarnij vid” — preces izskats.
* Ja divritenis ir vērtīgs, rēķinieties, ka zagļi izsekos jūs un riteni var nozagt arī no mājām. Sevišķi jāsargā velosipēdi, kas maksā virs 300 latiem.
* Riteņus zog arī puskrēslā vai tumsā uz Rīgas—Jūrmalas veloceliņa. Viens zaglis novērtē velosipēdu, kad pabraucat viņam garām, un ziņo pa tālruni līdzdalībniekam, kurš gabalu tālāk nostiepj pār celiņu sprīža augstumā stieplīti. Velosipēdists tajā vietā krīt, bet zaglis veikli savāc riteni un aizbrauc. Tāpēc uzmanieties, ja šādos apstākļos uz veloceliņa maniet aizdomīgu vientuļu gājēju ar mobilo tālruni.

via