Atvaļinājuma piezīmes #3

Vasara jau cauri. Atvaļinājums arī. Lai arī vēl viena diena palikusi vairs, taču tā var teikt. Par atvaļinājumu runājot, tas godam daudzmaz pagājis. Pirmo nedēļu pabiju pa Rīgu, ta Līgatni, beigās aizbraucu uz Latgali atpūsties pāris dienas un nu, tagad jau otrās nedēlas lielāko daļu pa Līgatni pūšos.

Tā jau laiks te tāds- ta apmācies, ta saulains, bet vasarīgs. Padarīts arī daudz. Kartupeļi uz lauka novākti, cik nu daudz mums viņi ir – kas jau arī pats galvenais. Tā jau bez tiem arī āboli dārzā netrūkst, kas no koka birst ik mīļu brīdi.

Un tomēr – ir labi paņemt kaut mazu atslodzi no visa – lielpilsētas darbiem un visām lietām. Labi, tagad nedomāšu par to visu negatīvo, tam atlicināšu laiku domāt visu nākamo nedēļu, kad būšu atkal atpakaļ darbos no nelielās atpūtas. Divas nedēļas ir tieši laiks, lai normāli atpūstos, jo, domāju, ka trešā nedēļa būtu nedaudz jau par traki daudz. Bet nu… dzīvosim- redzēsim.

Atvaļinājuma piezīmes #2

Nu tā. Uz pāris dienām esmu prom, tā teikt, no visas civilizācijas uz Latgali atbraucis ciemos. Visādi lauku labumi, atpūta – tas ir tieši tas, kas man visu laiku bijis nepieciešams.

Labi, vienā atzīšos – zagt no kaimiņiem internetu nav labi, bet, ja galīgi nav citas iespējas un pieejas te, tad nu jāizmanto, cik nu var. Un cenšos godīgi- tā, lai vismaz citiem apkārtējiem (vakar vakarā, piemēram piefiksēju, ka bez manis te vēl 4 lietotāji vienu rūteri izmanto) tīklu pārāk nesabremzētu. Bet nu, kas var būt labāks?

Aiz loga šobrīd laiks izskatās tāds dikti saulains, lai gan mākoņu te netrūkst. Vakar vakars gan tāds riebīgs bija – Viļānos un Rēzeknes pusē lija lietus, lai gan jācer, ka tiešām uz nedēļas vidu atkal karstu laiku sola, kā daudzi mēdiji apkārt raksta.

Jāpadzīvo vēl kādu dienu pa tejieni, tad laikam uz civilizāciju atpakaļ. Bet jā – Latgale ir mans mīļākais un tuvākais Latvijas nostūris, lai ko daudzi par tejieni neteiktu.