[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=BmrBi1065wk]
Neredzi te?
Mēneša arhīvs: maijs 2009
Muzeju nakts 2009
Līdzīgi kā pagājušo gadu, arī šogad, ar draudzeni kopā, pabijām “Muzeju naktī 2009″, tikai nedaudz citādākā gaismā un atmosfērā. Jāsaka, nedaudz gan mierīgāk, nekā citus gadus, jo nestāvēju garās rindās un nedzinos pēc tām uzlīmītēm, ko dod pie katra muzeja.
Pirmais, pabijām koncertzālē “Ave sol”, kura šogad pirmo reizi piedalās šajos pasākumos. Tur tika stāstīts par šīs baznīcas vēsturi un tai skaitā arī nedaudz uzzināju daudz jauna par Rīgas vēsturi kopumā – kādēļ vispār šis dievnams ticis uzcelts. Uzzināju arī, ka viens no brāļiem Kokariem, tas, kurš Gvido, ir diezgan liels tērpu pazinējs un mākslinieks. Tika izstādīta arī neliela modes skate. Jāsaka interesanti. Paklausījāmies arī šo to no paša kora “Ave sol” repertuāra, Imanta Kokara vadībā un jā – tagad es saprotu, kādēļ viņi abi joprojām ir tie labākie!
Tālāk aizstaigājām līdz Andrejsalai, kur apskatījām nelielo amatieru izstādīti iekš Naivās mākslas muzeja. Diktam jau mīļš man vispār šis Rīgas nostūris, lai gan reti sanāk te iegriezties.
Tālāk sekoja Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, kur daudz jauna un interesanta uzzinājām par pašiem māksliniekiem kā tādiem. Izrādās, ka Rūdolfs Blaumanis pēdējos savas dzīves gadus tika pavadījis Rīgā, tieši Alberta ielas piektajā stāvā, kur patlaban atrodās šis muzejs. Un vēl interesants fakts, ka viņš tur kopā ar gleznotāju Jāni Rozentālu uzturējies, kuriem abiem pašā ēkas (vēl sestajā stāvā) augšstāvā blakus bijušas darba istabas. Tā, ka viens no otra, droši vien, ir krietni ietekmējies par viņu abu darbiem runājot.
Nedaudz ieturējām pauzīti iekš Caramel Rouge. Tad tālāk sekoja Latvijas Nacionālās Mākslas muzeja apmeklējums. To izstaigājām diezgan ātri, jo rinda uz to virzījās pat diezgan ātri un pašā muzejā pārvietošanās bija pa speciāli iezīmētu maršrutu, tā, ka cauri tikām pat ātrāk, nekā bija plānots un redzēts pa ceļam tur bija daudz.
Tālāk doma bija aizstaigāt līdz Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzejam. Ieraudzījām divas garās rindas, kas centās tikt iekšā muzejā pa vienīgajiem, mazajiem vārtiņiem, prātā man bija viena vienīga doma: “What of hell is goin’ here?”. Aizgājām tālāk. Iegriezāmies Zvaigznes ABC grāmatnīcā, Valdemāra ielā, pavadījām kādu laiciņu grāmatu valstībā, kur, kā izrādās cilvēku arī biezs pat pēc pusnakts. Un visi kā sagribējuši lasīt grāmatas. Beigās, caur Vecrīgu izstaigājot, secināju vienu- štrunts, ka šogad tik maz redzēts, bet tik un tā – vērtīgi.
Ceru, ka nākošgad tradīcijas caur Latvijas muzejiem turpināsies un varēs apskatīt vēl neapskatīto.
P.S.: Paldies Googlei par linkiem un norādēm šo rakstu veidojot.
Pauze
Kādu laiciņu pie manis ir bijis manāms klusums. Vismaz par mani pašu ne vārda. Pazudis galīgi nekur jau neesmu, tikai pamatīgi darbos līdz ausīm (varbūt vēl augstāk) ieracies. Nu, tāda sajūta, ka nekam citam vairs laiks nav palicis kā tikai darbs, mājas, darbs… secinājums – strādāt katru dienu pa 12 stundām tomēr ir slodze.
Ja tā padomā, tad pauze šeit varbūt bija arī vajadzīga. Pa to laiku varu ievērot, ko dara citi blogeri, par ko raksta, kādas problēmas pasaulē un tā tālāk… te vienu brīdi visi cepās par hokeja kaislībām, te atkal par Eirovīziju… galu galā, lai arī kādi notikumi skrietu man apkārt, viss tomēr nāk, aiziet tālumā un tāpat pēc kāda laika sākās atkal no gala. Un jā – viss vienmēr ir uz labu, lai arī citu reizi liekas, galīgs sviests tikai apkārt notiek.
Labi, gari te neizplūdīšu – īsumā – iet labi, strādāju, darbs ir – precīzāk, pāri ausīm un tā tālāk. Bla, bla, bla, bla, bla… viss. Tā, šo neklusēšanas soli esmu spēris. Turpmāk labošos. Apsolu.
Stikla biljarda galds
Nottage Design ir izstrādājuši diezgan interesantu lietu – biljarda galdu no stikla, sauktu G-1.
Vai tev kāre neuznāk pašam reāli paripināt bumbiņas pie šāda galda? Skaties te video.
Āāā, man ir jauns iemītnieks – bezvadu pele!
Nebaidies nu, viņa nekož! Joks, protams, bet šovakar beidzot savam MSI laptopam uztaisīju mazu dāvaniņu – iegādājos bezvadu peli. Ziniet, teikšu- ērta lieta! Sēdi dīvānā un gandrīz pat laptops rokās tagad nav jātur.
Logitech V450 Nano. Ziniet, kas ir pats ērtākais? Tas, ka šai pelei nāk līdzi mazs, mazītiņš USB spraudnis, kurš pat saucās “Plug-and-Forget Nano-receiver”- nu, jūs jau sapratāt- ieliec un pat ārā nav jāvelk katru reizi laptopu pārstaipot. Tikai tik vien, cik peli atrast, kur ielikt, bet to jau ar laiku izdomāšu.
Par šo visu te aizdomājoties, sāku domāt- varbūt savam lielajam kompim arī būs šāds prieks ar laiku jāuzdāvina?

