…ziemā!
Jeah! Īsts bērna prieks! Beidzot jau apmēram ceturto dienu balts aiz loga un vēl visu nākamo nedēļu salu ar sniegu sola! Nezkāpēc manī ir pamodušās tādas kā bērna jūtas, jo man dikti patīk sniegs. Labi, varbūt uz aktivitātēm pēdējā laikā tāds pasīvs esmu, bet tik un tā. Tas liek nedaudz aizmirsties par ikdienas problēmām, visu slikto. Tagad pat skatos pa sava piektā stāva logu uz mežu un priecājos par apsnigušajiem kokiem.
Atceros savu bērnību un tās fotogrāfijas, kur vēl savas vecās mājas priekšā, kur agrāk Siguldā dzīvoju, līdz ceļiem biju iebridis kupenās. Tas, lūk, vismaz ziemas bija. Bet, kas ir tagad? Tad, kad ziemai jābūt, tās nav un otrādi. Kaut kā stulbi.
Būs varbūt kaut kur jādabū paslēpot, kamēr vēl tas baltais brīnums turās zemes virsū, bet nu laiks rādīs.
