Mēneša arhīvs: februāris 2009

PockeTwit – Google lietotāju izstrādāta Twitter aplikācija

Posted on by
Atbildēt

Rokoties cauri interneta plašumiem, šodien sagribējās kaut ko jaunu uz sava HTC TyTN II sameklēt un uzdūros šim te.

Saucās PockeTwit, kuru, kā izrādās, izstrādājuši paši Google lietotāji, izmantojos atvērtā koda programmatūru.

Pirmie iespaidi. Pirmkārt, nedaudz biju pārsteigts, ka šī programmiņa ir krietni ātrāka par manis iepriekš jau aprakstīto CeTwit, lai gan teorētiski, virspusēji ņemot, šī aplikācija ir tāda pati ar visām savām funkcijām, lai varētu lasīt un iepostēt Twitter ierakstus, kā arī vēl daudzos sociālajos tīmekļos, par kuriem pagaidām man vēl nav nojausmas.

Labi, tas īsumā. Diezgan interesanta fīča, kas vēl te pieejams, ir GPS navigācija ar visu Google’s karti. Ja godīgi, neesmu vēl tā šo lietu tik sīki papētījis, bet to domāju ar laiku izzināt, kā darbojas šī fīča. Cik apmēram sapratu, tad iepostējot kārtējo ierakstu, uz kartes tiek parādīta tava atrašanās vieta, ja tu to vēlies, protams, parādīt. Kaut kas nedaudz līdzīgs vēl jaunajam Google Lattitude produktam, kuru ik pa laikam jau lietoju, bet par to, iespējams, kādu citu reizi būs jāapraksta.

Bet nu tā kopumā laba un pārdomāta aplikācija, kas paredzēta, kā izrādās, ne tikai kabatas PC lietotājiem, bet arī smartfona lietotāji šoreiz nebūs apdalīti.

Pelnu trešdiena – lielā gavēņa sākums

Posted on by
Atbildēt

Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos. (Īj 42:6)

Uz šo citātu mani uzvedināja Kārlis. Sāku tā mazliet pārdomāt par dzīvi kā tādu kopumā, kas labs un kas varbūt nē. Varbūt jācenšās šinī gavēņa laikā no kaut kā īpaša atteikties? Sākšu laikam pārskatīt savas sliktās īpašības un mēģināšu laboties vismaz. Zinu, nav jau viegli būt kristietim mūsdienu pasaulē, bet cenšos… neviens jau tāpat nav balts.

Kas reāli notiek Latvijā?

Posted on by
2

Pārāk ilgi laikam jau klusējis esmu par politiskajām tēmām, par cik labāk man no malas paklausīties gudru vīru sarunās, kam lielāka teikšana vismaz tanī, vairāk patīkās. Bet nu labi, jāuzraksta kaut kas arī šajā lietas sakarā.

Dikti liela dusma jau ir par saeimā notiekošo lielo bērnudārzu. Pirmām kārtām, liels prieks par to, ka Godmanis beidzot spēra šo liktenīgo un drosmīgo soli, lai atkāptos no premjera amata, bet, kas reāli ar pārējo notiek? Godīgi? Absolūti nekas. Visa valdība kā stāvēja, tā stāv un turpina iesākto sviestu, tikai jau bez premjera priekšgalā un vēl vecajā sastāvā domā kā pie jauna premjera tikt. Tas gājiens bija domāts kā ātrāk no Godmaņa vienkārši atbrīvoties?

Kādā intervijā Nils Ušakovs piebilda, ka, ja atkāpjās premjers, tad visai viņa koalīcijai arī vajadzētu atkāpties. Pilnībā šiem vārdiem piekrītu, tad kādi vēl jautājumi šajā sakarā?

Varbūt jā – teikšu, ka manās acīs reizēm Godmanis ir vienkārši vecs āzis, kas neko nesaprot no tā visa, bet mani tiešām pārsteidza šis viņa drosmīgais solis ar atkāpšanos, kā rezultātā viņš arī atklāja kārtis tautai, kādi tad valstsvīri mums ir priekšgalā un izrādās, tad tur tiešām visi ir kā lieli bērnudārznieki, kas sēž sapulcēs, sūkā īkšķīšus, sapņo katrs savā virtuālajā realitātē un neko pat no reālā nesajēdz. Nolaidieties tak, dārgie ministriņi, beidzot uz zemes! Mēs joprojām dzīvojam Latvijā un zem jums ir vēl mirstīgie cilvēciņi arī!

Nav jau nekas pret Godmaņa kungu kā tādu, lai arī ievēl viņu pēc laika atkārtoti, bet tikai jaunas un tautas godīgas ievēlētas saeimas priekšā. Savādāk no šī visa lielā cirka jēgu neredzu. Smieklīgi jau paliek, lai arī raudāt par to visu gribās.

Un jā, lielākā mūsu valstsvīru kļūda – nemākam vēl joprojām tautas balsī ieklausīties… diemžēl.