Aizvakar, no darba uz mājām nākot, iestaigāju pa ceļam vietējā Purvciema RIMI veikalā Jysk. Sagribējās kaut ko tāpat priekš sevis saimniecībai paskatīties. Nu, lūk.

Skatos, ka jau visādi kareklīši, grabulīši, mīkstās rotaļlietas, dāvanas priekš Ziemassvētkiem un Jaungada pieejami jau. Starp mīkstajām rotaļlietām stāvēja kāds balts lācītis, kuram uz ķepas ar uzrakstu “Press Here” nospiežot to, viņš sāk dziedāt kādu pazīstamu Ziemassvētku dziesmu angliski. Protams, mīļi izskatījās…

Tas no vienas puses, bet… tā pavisam aizdomājos – kur ir palikusi tā īstā svētku noskaņa, kas bija manā bērnībā? Tak vēl tikai knapi novembra vidus un veikali pilni ar visādiem grabulīšiem, ka tagad rodas jau tādas sajūtas kā Ziemassvētkos. Pienākot, protams, īstajam laikam, nez kaut kur šī noskaņa dēļ tā pazūd, tādēļ cenšos tā patālāk no visiem svētku iepirkšanās drudžiem turēties, nemaz par Rīgas centru kopumā runājot.

Liels jau, protams, bija prieks šonakt paskatoties pa sava piektā stāva logu – viss balts un skaisti sasnidzis vēl piedevām. Šim rītam arī nedaudz prieks pietika, bet ne ilgi – jau vakarā pa daļēju ‘šļurzu’ mājās devos jau, ka no sniega gandrīz jau ne miņas, bet tik un tā – sirds tomēr mierīgāka brīdī, kad ārā viss tik smuki balts un sasnidzis… vismaz uz brīdi gribās pakavēties bērnības atmiņās… gribas būt kā mazam bērnam, kas iebridis kupenā līdz ceļgaliem, cenšas savelt lielu sniega vīru… mmm, skaistas atmiņas :)

Jā! Es lepojos ar to, ka,…

• …esmu dzimis un audzis šeit Latvijā!
•  …neesmu, kā daudzi citi, izmucis projām kaut kur plašajā pasaulē, jo, paskat, kas notiek Īrijā – bezdarbs un tāpat daudzi atgriežas atpakaļ…
• …esmu savā ziņā patriots!

Un vēl – daudz laimes, mana Latvija, tavos jau 90-it!