Sen atkal netiku bildis par sevi ne vārda, kā man iet un kas jauns apkārt. Tad jau par visu pēc kārtas.

Laikam jau sākšu ar interesantu ziņu, ka nu beidzot esmu arī portatīvo cilvēku aprindās. Jautāsiet, kas par ģēlām, ka tā tagad sevi saucu, tad nu lūk – iegādājos vakar sev mazu, jauku portatīvo no firmas M79. Bildes būs, bet tās pielikšu pie kādiem no nākamajiem rakstiem – jāsamet vēl kompī un kāds neliels apraksts no savas puses par šito mazītiņo verķīti jāuztaisa. Bet nu labi.

Citādi – atvaļinājums uz beigām iet. Vienu no retajām reizēm sēžu tagad  iekš t/p “Alfa”, Rīgā, baudu dārzeņu kokteili un vēroju cilvēkus no otrā stāva, te kafejnīcā sēžot. Aiz loga gan tāds nedaudz nepatīkams laiks – protams, gribās saulīti, vasaru un tādas lietas, bet katram gada laikam ir tak savs smukums un visu tak uzreiz gribēt nevar. Dīvains laiks gan bija pagājušo sestdienu, kad ar draugu sataisījāmies līdz Siguldai aizbraukt, bet beigās aplauzos, jo Rīgā, redz, visu dienu apmācies un lietus nelija, bet pa ceļam, kaut kur pie Vangažiem lietus sāka smidzināt un tā visu ceļu, līdz pat Siguldai. Beigās sanāca līdz manīm Līgatnē aizbraukt, pasēdēt pie kafijas tases uz kādu stundiņu un tā vien kā braukt atpakaļ… redz, gadās arī tā.

Labi, gana te būs sadrukāts. Šovakar vēl doma līdz sen neredzētam draugam aizbraukt un jāizbauda pāris atlikušās brīvās dieniņas, pirms vēl metos iekšā atpakaļ darbos.