Šorīt uz darbu braucot, apsēžoties trolejbusa aizmugurē, ievēroju atkal interesantu iezīmi. Atkal tajā stendiņā, kas piestiprināts pie trolejbusa sienas, bija pieejams “5 minūšu” ikrīta bezmaksas laikraksts. Skatos – viens paņem, otrs paņem, trešais pat divas paņem. Pat no malas diezgan smieklīgi izskatījās – viss trolejbuss tagad lasa vienu un to pašu. He, un tur tā tantiņa pat ar avīzīti rokās izkāpa ārā, lai gan pabrauca tikai vienu pieturu…

Raksta morāle – tolks no tās avīzes? Palasīji trolejbusā, noliec nākamajam. Tāpat, cik pēc savas pieredzes zinu, tad atstiepju mājās, kaut kur viņu nometu, bet tāpat pēc apmēram kāda mēneša, kārtojot māju, izmetu laukā kā nekam vairs nederīgu informāciju. Tāpat tak gandrīz katram otrajam tagad mājās ir internets, kur sasmelties informāciju. Bet nu labi – laikam jau lasīšanu un avīzes čaukstināšanu, pāršķirstot lapas, nevajadzētu kā tādu aizmirst. Drošvien pieradums.